Izmantošana nekomerciāliem mērķiem. Atsauce uz biedrību Ideju Forums obligāta.
e-pasts pasakas@pasakas.net
Vislielākais muļķis
Teicējs: Pēteris Šogolovs
Reiz dzīvoja kāds nabadzīgs vīrs. Šis vīrs gribēja būt turīgs. Ies pie Dieva padomu prasīt. Iet pa mežu. Nāk pretī vilks un jautā:
— Kur ej?
— Pie Dieva.
— Tad pajautā: jau trešo gadu sāni sāp.
Vīrs saka:
— Labi.
Iet tālāk. Ceļmalā aug ābele. Ābele lūdz pajautāt Dievam: jau trešo gadu augļu nav. Vīrs saka:
— Labi, pajautāšu.
Iet, nonāk pie jūras līča, tik liela, ka netiek pāri. Atpeld milzīga zivs un jautā:
— Cilvēk, kur ej?
— Pie Dieva.
— Tad pajautā, kāpēc man trešo gadu rīkle sāp.
Vīrs saka:
— Pārnes pār līci, tad pajautāšu.
Zivs pārnesa vīru pār līci, un viņš aizgāja. Nonāca pie liela kalna. Kalna galā dega uguns. Vīrs iet pie uguns. Piegāja – kalna galā sēž vecs vecītis.
Kad vīrs pienāca klāt, vecītis jautāja:
— Kālab nāci tik tālu ceļu?
— Eju pie Dieva padomu jautāt.
Vecītis saka:
— Es esmu Dievs.
— Dieviņ, kāpēc es esmu tik nabadzīgs?
Dievs saka:
— Ej mājās, tad būsi turīgs.
Vīrs patencināja un lūdz Dievu, lai pasaka, kāpēc vilkam trešo gadu sāni sāp. Dievs atbild:
— Labi, pasaki: kad apēdīs dumju cilvēku, tad pārstās sāpēt.
— Vēl ābele lūdza pajautāt, kāpēc tai trešo gadu nav augļu.
Dievs saka:
— Tu viņai pasaki: zem viņas ir pods ar zeltu. Kad to izraks, tad būs augļi.
— Vēl zivs jautāja: kāpēc viņai trešo gadu rīkle sāp.
Dievs atbild:
— Pasaki, ka viņai rīklē ir dārgs akmens. Kad to izņems, tad vairs nesāpēs.
Vīrs pateicās Dievam un iet mājās. Aiziet pie tā paša līča, viņu sagaida tā pati zivs un jautā:
— Ko teica?
— Pārnes pār līci, tad pateikšu.
Zivs pārnes pār līci. Vīrs saka:
— Tev rīklē ir dārgs akmens. Kad to izņemsi, tad būsi vesela.
— Tad izņem!
— Negribu! Eju mājās un būšu turīgs.
Un iet. Aizgāja pie ābeles, tā jautā:
— Nu, kā?
— Teica, ka tev zem saknēm ir pods ar zeltu.
— Tad izroc!
— Negribu! Eju mājās un būšu turīgs.
Iet. Pretī vilks:
— Nu, ko teica?
— Kad apēdīsi dumju cilvēku, tad būsi vesels.
Vilks uzreiz klupa vīram virsū un aprija. Rij un saka:
— Par tevi dumjāka gan neviena nav!