Vakar uzkrita pirmais sniegs. Nu viss ir balts. Tik balts, ka nekā nevar atšķirt. Baltā vistiņa izdēja baltu olu un pazaudēja to sniegā. Baltais gailis dziedāja baltu dziesmu, tā ieskrēja pažobelē, piesala tur un palika karājoties kā balta lāsteka. Baltajai vāverei piedzima balti vāverēni, ielēca baltajos koku zaros, un vāvere nevar vairs tos atrast. Visi koki — balti, eju pa mežu, nevaru saprast, kur koks, kur baltā diena.

  Dūmi no skursteņiem kāpj balti, un tintes pudelē tinte kļuvusi balta — nezinu, vai jūs redzēsiet, kas te uzrakstīts. Ēdam tikai baltu maizi un dzeram baltu kafiju. Šorīt tīrīju zābakus — zābaksmērs arī balts.

  Gauja balta — iemetu spiningu, izvilku baltu līdaku, uzšķērdu līdaku — vēderā tai balts pīlēns (norijusi rīļa), iespraudu pīlēnam astē šito zīmīti, palaidu, lai lido. Ja saņemsiet, pabarojiet, apgrieziet spārniņiem galus, lai neaizlaižas, un katru vakaru sildiet šim vēderu ar baltu termoforu.

  Kad izdēs zelta oliņu, tad man atrakstiet!

  Mana adrese: BALTAIS KURMIS JŪRMALĀ

  P. S. Varat arī to visu uzzīmēt, tikai — ar baltu krāsu, bez nevienas melnas svītriņas.