Izmantošana nekomerciāliem mērķiem. Atsauce uz biedrību Ideju Forums obligāta.
e-pasts pasakas@pasakas.net
Uz pasaka
Teicējs: Ēriks Pozemkovskis
Autors: Imants Ziedonis
— Es ēdīšu! — solīja Uzpirkstenis.
— Tev jau nav mēles.
— Nu tad lai ēd Uzpurnis! — sacīja Uzpirkstenis.
— Nē, es ne! — Uzpurnis turējās pretī. — Man jau nav purna.
— Nu tad es ēdīšu pati! — saskaitās Govs. — Ja es neēdīšu, nebūs piena; ja nebūs piena, spaiņi un krūzes, un pudeles paliks tukšas. Un tas ir bīstami. Tu jau zini, ka visi ar tukšu vēderu ir nikni, bet, ja nikni, — tad arī bīstami.
— Tad lai Spainis nāk paēd zāli tavā vietā! — domāja Uzpirkstenis.
Spainis tobrīd tiešām bija tukšs un nāca arī. Govs aizgāja pēc mēles.
— Tā ir mana timotiņa mēle. — Viņa atnāca un rādīja.
— Man mutē ir āboliņa mēle, un man vēl mājās palika trešā. Šo tu vari paturēt.
— Tik liela! — galīgi apjucis brīnījās Uzpirkstenis.
— Ko tad tu uzreiz neteici? Vai tad tu neredzi, cik es esmu mazs?
— Peņģerots tāds! — Nu Govs galīgi saskaitās.