Sensenos laikos aiz trejdeviņām jūrām un trejdeviņām zemēm reiz dzīvoja kāds... vārdi, kas liek iekārtoties ērtāk, aizmirst ikdienas rūpes un ļauties ceļojumam kopā ar pasaku varoņiem, tik dažādiem kā pati dzīve aiz siltās, mājīgās istabas loga un tik līdzīgiem ar tiem, kas dzīvojuši tūkstoš gadus pirms un dzīvos tūkstoš gadus pēc viņiem. Varbūt taisnība gudrajiem, kas teic - šajā sirmajā pasaulē nav nekā jauna un nekas nemainās, un zināšanu kalna pašā virsotnē ir iespējams ar vienu skatienu aptvert pasauli cauri visiem laikiem un laukiem kā nekustīgu bildi. Var jau būt. Tiklab iespējams, taisnība tiem, kas teic – viss mainās zem saules un jebkas ir neatkārtojams kā upe, kurā iekāpt var tikai vienu reizi, un lielākā šīs zemes gudrība ir plūst kopā ar to un bērna acīm vērot, kas notiek tās krastos. Var jau būt, to mēs nezinām.

   Taču mēs ticam uz to, ka katrā pasakā ir cerība. Cerība kļūt labākam un padarīt labāku savu apkārtējo cilvēku dzīvi, gala beigās – varbūt pat visu cilvēku dzīvi, un šī cerība kā apputējis un zirnekļa tīkliem klāts spogulis no laiku sākuma aizmirsts ir gulējis nogrimušas pils pagrabā, uz kuru ved daudzas durvis - pasaku durvis. Un šo cerību mēs atceramies no bērnības, kad vienmēr pārņēma patīkams satraukums, dzirdot māmiņas vai vecmāmiņas lasītās pasakas pirmos vārdus. Mēs ticam uz to, ka neatkarīgi no mūsu vecuma, kamēr pastāv šis saldais satraukums, mums vēl ir cerības augt.

   Daudzas no pasakām, kas ienākušas šajā mājas lapā, ir vecākas nekā citu tautu pieraksti par mūsu zemi, un dažas no viņām – pat vecākas nekā rakstība vispār. Lai cik arī kādreiz nepievilcīgi, vardarbīgi, atriebīgi un viltīgi neizskatītos to varoņi, ir labi atcerēties, ka tos cauri gadu simtiem ir veidojušas un slīpējušas daudzas jo daudzas pasaku teicēju un klausītāju paaudzes, katra atstājot daļu no sevis un sava laika, un tomēr nezaudējot cerību uz labo. Ilgajā ceļā no ciema uz ciemu, no vienām tirgus dienām uz otrām, no vecākiem uz bērniem, pasakas kļuva kā oļi jūrmalā, viss liekais un laicīgais palika iepriekšējā ciemā, tirgū un paaudzē, un izdzīvoja tikai tas, kas klausītāju sirdīs atsaucās cauri laikiem un zemēm. Mēs šo mājas lapu uztveram tikai kā kārtējo ciemu, kurā apstājušies pasaku teicēji savā bezgalīgajā ceļā.

Jūsu Ideju Forums