Sanākati, Jāņu bērni,
Augsta kalna galiņā,
Lai dzirdēja Jāņu dziesmas
Pa maliņu maliņām.(LD)

    Kad visgarākajai dienai seko visīsākā nakts, mēs svinam vasaras saulgriežus - Jāņus. Latvijā šie svētki tika svinēti kopš aizvēsturiskiem laikiem, katrai no Jāņu dienas tradīcijām un izdarībām bija sava simboliskā nozīme. Piemēram, ugunskurs (mūžīgās gaismas simbols), Jāņu vainags (saules un enerģijas simbols ), papardes zieds (auglības simbols), zīlēšana (dažāda veida izdarības, ar kuru palīdzību gan meitas, gan puiši noskaidroja savu nākotni). Arī dziedāšana un dejošana bija neatņemas svētku sastāvdaļa. Lai arī Jāņi ir vislatviskākie svētki, mūsdienās daudz ir zudis no pirmatnējās svētku burvības un to vietā stājušās jaunas izdarības.

   Ieskandinot svētkus, mēs portālā katru dienu piedāvājam labāko latviešu rakstnieku - Annas Brigaderes, Jāņa Jaunsudrabiņa, Jāņa Akuratera, Kārļa Skalbes, Ernesta Birznieka - Upīša un Alberta Kronenberga -  bērnības atmiņu skaistākos Līgo  un Jāņu dienas tēlojumus.

   Fragments no Annas Brigaderes triloģijas "Dievs, Daba, Darbs". Darbu lasa  Una Jansone.

   Fragments no Jāņa Jaunsudrabiņa darba "Baltā grāmata" . Darbu lasa Lidija Pupure.

   Fragments no Jāņa Akuratera darba "Kalpa zēna vasara". Darbu lasa Mārtiņš Vērdiņš.

    Fragments no Jāņa Jaunsudrabiņa "Zaļās grāmatas". Tēlojumu lasa Anta Krūmiņa.

Šodien trīs jauni literāru darbu fragmenti.

    Fragmentus no Ernesta Birznieka - Upīša darba "Pastariņa dienasgrāmata" un Alberta Kronenberga stāsta "Jērādiņa" lasa Mārtiņs Daugulis.

   Fragmentu no Kārļa Skalbes atmiņu grāmatas "Mūža raksti"(5.sējums) lasa Dace Bonāte.