Čūska satika Vardi un laipni aicināja: Iesim, māsiņ, nopeldēties!
Ha!Uz kurieni lai es ar tevi ietu?— Varde iebilda.

   — Visi no tevis baidās ka no uguns. Arī man nav ne mazākas patikas ar tevi dalīties tavā sliktajā slavā.

   — Ha! Sliktā slava, — Čūska apvainojās. — Vai nu ma­zumu melš ļaunas mēles. Vai tad es gribu ko sliktu darīt? Cil­vēki paši kāpj man virsū, tad es arī šiem kožu . . .

   — Tā jau varbūt ir, — Varde atbild, — taču visi runā . . .

   «Runā, runā!» — Čūska sadusmojās. — Vai gribi, arī par tevi nelabas valodas paklīdīs? Iesim uz upi, uz to vietu, kur bērni peldas. Es iekodīšu, bet tu iznirsi un dzirdēsi, ko ļaudis runā. Pēc tam tu iekodīsi, bet es izniršu un arī dzirdēšu.

   Varde bija ar mieru un kopā ar Čūsku devās uz upi. Ūdenī jautri plunčājās bērni. Čūska ienira ūdeni un iekoda meitenītei.

   — Ai! — meitenīte iebrēcās. — Man kaut kas iekoda!
Bērni spiegdami metās uz malu. Te pēkšņi no ūdens izslēja galvu Varde.

   — Tā ir Varde! Tikai Varde! Nebaidieties! — klaigāja bērni, un atkal viss bariņš iebrida atpakaļ upē.

   — Tagad tava reize, — Čūska teica.

   Varde aši ienira ūdeni un iekoda kādam zēnam.

   — Ai! — zēns iekliedzās. — Man arī kaut kas iekoda!
Un tajā pašā mirkli virs ūdens izslējās Čūskas galva.

   — Čūska! Čūska! Ātrāk visi malā! — bērni sāka klaigāt un spiegdami diedza kur kurais.

   Pret vakaru meitenīte, kurai bija iekodusi Čūska, saslima. Bet zēns, tas pats, kuram sāpīgi bija iekniebusi Varde, skraidīja kā skraidījis un jutās labi.

   — Kā tad tā? — Ciemata iedzīvotājibrīnījās.— Viņam iekoda čūska, bet viņš ir sveiks un vesels! Bet Varde . . . Iekoda Varde — un te tev nu bija! — meitenīte saslima! Domāt, ka Varde būtu bīstamāka par Čūsku!

   — Nu? — Čūska jautāja Vardei. — Vai dzirdēji, ko ļaudis runā? Pavei, kādas tās ļaužu valodas! Tu esi tikai Varde, bet viņi no tevis baidīsies kā no uguns. Mans kodiens cilvēkam kād­reiz ir nāvējošs, bet ļaudis šobrīd runā, ka es nemaz neesot tik
bīstama.

   Ļaužu valodas nevienu nesaudzē. Cik bieži nevainīgais ļaužu acīs kļūst par vainīgo. Un tomēr: ja nevēlies, ka par tevi klīstu nevalodas, nedraudzējies ar nelabu cilvēku.

Gvinejas - Bisau tautu pasakas.