Jekh molos dzīvinde duj špala, jone sāre duj gine an svetus, an dūr phuja. Jekh špal an drom meija, bet vār špal jača slavenu te barvalu, dasav slavenu te barvalu ki mānuša dživindepe. Ne leske sis bāri nabaht – leske nasis čāvu, kon te jačel hulaj an valsta. Vaš dova jov jekh dīs bičadža ziņa peski semencake – mi jāl ku jov lesku špalesku čāvu. So kana špaleski čāveske te kērel? Čāvu gija ku pesku kak. An drom jov zalača mānušes koneske nasis brozda, kon lestir bučja:

Kai džasa mīru čāvoro?

Džā an cudzuma ku mu kak, dova si dūr, - čāvu phenela.

Šun, toge me džā tusa khetane!

Kana sāre duj gine dūredīr – čāvu pu greste. Bibrozdakīru pīrenca. Jake jone nojaude an bāru, čemnu veš. Čāvu kamja droven te pjel, te jone lačle hor hāning. Čāvu pumangja:

De mange grauda pāņing!

Ļipin tele grestir te koro nopitut!

Bibrozdakīru dova feņu žakirdža. Niso bedu nadufinduj, čāvu gija an hāning. Ne kedi jov noko kamja te pērel opre, Bibrozdakīru aizkerdža lūka te aizkerdža čāves an du hāning. Čāvu mangja mi mukhel les te jāl auri hāningatir, ne Bibrozdakīru feņu nosaņdžape – dasav kēribe jov nima mi nadufin. Čāvu mangjape gan jake, gan visāde, bet sāru sis darmes.

Vaso tu man nakames te mukhes auri?

Me tut mukhā auri dārig feņu jekh zarakirbnasa – ja tu jačesa ku me kalpus. Me jovā hulaj te trādā pu ti greste, bet tu džasa pīrenca.

Čāvu nosaulahadža, ki jake jāla – jov nadžala nikoneske te kalpin, te vaš dova naphenela ni jekh lav nikoneske, pat toge ki Bibrozdakīru merla. Bet, ja čāvu kokoro merla te noko dolela dzīviba, toge feņu jov vaštuvela sāru te viphenel. „Dava ože nikidi najāla,”nodufiņdža Bibrozdakīru. Jake noko jone sāre duj gine dūredīr – Bibrozdakīru si hulaj, ne romanu čāvu si lesku kalpus. Jone atjaude ku lesku kak, kraļis. Pušuņdža ki jauja leski špalesku čāvu, kraļis gija auri les te zažakirel mūzikasa te sāri peski voiskasa. So pašedīr Bibrozdakīru jauja ku kraļis, jo butedīr trādija peski kalpus – kēr dova, vikēr dova! – jov strahadija ki čāvu sāru viphenela peski kakeske. Te zarakhel peski cipa, Bibrozdakīru čudža čāveske mi atjanel pherdu urden čār. Ne da kēribe so jov čudža leske mi vikērel naštija te videlpes – rudeņakīru zaļu čār butedīr nazarodesa. Bet so vašti te kēres, - čāvu dija andre gres an urden te gija an drom, rovinduj: „Kaj me te lav čār?” Daj ku jov pielidiņdža tiknu čīrikloro te bučela:

So si tutir, čāvoro? Vaso tu rovesa? Čāvu vipheņdža čīrikloreske, so kerdžape.

Nastrahadžu, me sāru vikērā an tu štetus.

Kāmēr čāvu sis pašlu, čār ože sis pherdu urden. Bāre hotendir, čāvu kana vaštija te jāl pāle ku Bibrozdakīru. Kraļis nodživindžape pal da nadikhli kalpuski buti, dživiņdžape Bibrozdakīrestir, dija goli čāveske: „Murš san mučāvoro!”te ošto dija leske love vaš leski buti. Bibrozdakīru pharadija holinendir, vašdova ki dasai dživus jov kokoro naštija te vikērel. Toge jov noko lija te dufin, si sigedīr jov te pērel špīru kraļiski špaleski čāvestir. Jov kokoro lačedīr mardžasis tele čāves, ne nodufiņdža ošto visprobini vārčenedīr. Bibrozdakīru bičadža peski kalpus ku trin šukār čajorja, kones ošto nijek naštija te lačel, važdova ki jone sis trin bibahtale feji, pūķiski čaja. Kalpuske kana čebadija te čorel tele jekh feja. Čāvu gija auri piļatir te pu drom lača kirjen. Dola lestir bučena:

Kai tu jake džasa?

Mange čebi te atjanav vešengi feja. Kirjenge jača žaļ čāves te svaku dija leske peski spārņica, te phende.

Ja tuke variso čebisula, čurde da spārņici an jāg te phen, so kamesa. Toge so kamesa te dova jāla.

Čāvu trādija hāra, te lačapes ku Donavaki reka. An šmiļči jov iedikhja bāre mačes. Maču  les  mangja:

Millu čāvoro, čurde man pāle an pāņing, toge me tuke ni vikērā būt lačipen!

 Čāvu hadija opre mačes, čurdija an pāņing, te maču pupheņdžapes iedija leske dživarnu zvīņa.

Ja tuke variso čebisula, toge čurde feņu an jāg da zvīņa. Te me tuke zāra pumožinā!

Čāvu trādija dūredīr te nojauja ku šukār čajorja. Jekh kana feņu jauja auri pūķiski piļatir te, dživinduj, dija goli:

So tu daj rodesa, čāvu?

Jaujum dai, te janav tut khēre te čebi tuke  te jās mi romni!

Man tu nikaj našti te aizlidžas. Bet – terdžu! Me dā tuke duj uzdevumi, te, ki dova vikēresa, toge javā tīri.Mange si spīķeris, kais i khetene sajaukta visāda graudi. Ja vaštuvesa te atkedes svaku peske, te toge začuves si lenge čeb te jān, toge džā tusa khetene.

Čāvu čorahanes tirdija auri kirjengi spārniņi, te čurdija an jāg – te dikta! An do samu brīža zajaude kirja si kālu boliben. Čāvu lenge vipheņdža, ki  da rat sāre graudi an spīķeris čebi nodaļinen svaku peske te čebi len te zaberinen an trin kaudzi. Kana sis so te dikhen, so kirja line te kēren , cela barenca line te keden khetene graudi te peski buti jone pukerde. Tašarlatir ki čāvu ušča pre, sāru sis ože pukerdu. Čajori dova si pudikhja, pheņdža:

Lačes dova tuke vidijape. Kana tuke jāla ošto jekh kēriben te vikēres. Mesi sumas tikni, trādās pur jūra te vizinauman, te jekh molos an jūra peija andre mi angrusti. Ja tu du angrusti lačesa, toge čačunes džā tusa khetene.

Pušuņdža so leske čebi te kērel , čāvu atripirdža zvīņa, so dija leske maču. Jov čurdija zvīņa an jāg, te maču purazam sis paše. Maču virodija pur sāru jūraku dibenus, rodija te rodija, bet pu beigi lača da angrusti te čudža an čāvesku vast. Kana čāvu si balval sige lačape ku šukār čajori te dija lake angrusti.

Dai si do angrusti.

Kana me džā tusa khetene, čajori pheņdža, te sāre duj gine an drom.

Bibrozdakīru bāre dživustir te strahendir naštija te purakirel, dikhja ki da kēribe čāveske ni vidijape. So kana leske sis te kērel, si te pērel špīru da čāvestir? Jov holinatir jača sāru zilu, Bibrozdakīru pieuštija pu pīre, te dija duj moli čāveske pur lesku muj, ne dija fardes. Toge tirdija auri kurtala te mardža les tele, te čurdija les mūles auri. Ne čajori dova sāru dikhja. Joj zakedija sāre da čāveski kokali, noko začudža len khetene, jake si jone sis, aprādža džīde pāņingesa, te čāvu – uštija pre te phenela:

Pu mande jauja pre dasai bār te phāri lindra.

Tu nasanas pašlu, - čajori phenela. Tut mardža tele Bibrozdakīru, te me tut noko atdžīdžakirdžum.

Dikhesa kana! – čāvu phenela, aizgija ku pesku kak te sāru leske vipheņdža. Mu kak, ti špalesku čāvu sum me na do bibrozdakīru mānuš, kones tu dai dikhesa. Jov man kerdža andre an vešeski hāning te čudža mi lav saulah, ki vaš hohaibe me naphenā nikoneske ni jekh lav. Vārčanes jov man namukhjasis špīru. Me saulahadžum te napheņdžum nikoneske nijekh lav žinku mi šmerč, ne kana me vašti phagirav saulah vašdova ki me sumas meijnu, ne da čajori man noko atdžīdžakirdža.

Te čāvu pusikadža pu fejate, kones jaņdža Bibrozdakīreske. Kedi kraļis uzdžiņdža, kon si lesku čačunu špalesku čāvu, apdija les capla te nočamudija čāves, hotendir nadžiņdža kaj te čuvelpe. Toge pu leste jauja pre bāri holin so vikerdža Bibrozdakīru,- kraļis dija capla kurtala te začingirdža da nelietis pu šmati. Ne čāveske jov atdija čajorja romņake, te do samu dīs jone uzkerde bāre kāzi. Čāvu jača te dzīvin ku pesku kak, jača kraļis te valdiņdža žinku peski šmerč.

No latviešu valodas tulkojis Anatolijs Berezovskis.