Dzīviņdža jekh molos kraļis, te da kraļiske sis jake būt love, ki jov nadžiņdža so da lovenca te kērel.

Ne sajek sāre peski barvalipnasa jov nasis bahtalu, vaš dova ki leske nasis čāve. Vaš dova jov pheņdža peski kraļicake:

Mi romni, tu hai džines sai mange si tugi.

Mu rom, - joj atpheņdža,- atmuk man, me trādā te vihotņakirauman.

Pužakir ošto sau laikus, me čuvā mi uzkēren tuke kuģis.

Te kraļis pheņdža mi uzkēren dasav šukār kuģis, ki dasav vār butedīr nāni an sāru svetus. Da kuģis sis dasav šukār, , ki pu kham vašti pudikhes, ne pu da kuģis nadikhesa,- dasav šukār jov sis. Ki kuģis sis gotovo, kraļis pheņdža peski romņake:

Mīri millu, taša Tu vašti džas an drom, kuģis si gotovo.

Te ošto pheņdža:

Ja tu jāsa pāle ku me, te me dikhā ki, tu nažakiresa čavores, tu daj naštuvesa butedīr te jačes, toge lačedīr nasikautut pi mi jakha.

Kraļica bešja te brauciņdža krig, dūr an jūra. Lasa khetane sis feņu duj kalpoņi, te duj čona kāmēr joj brauciņdža pur visāda jūri, joj nadikhja nijekh mānušes, feņu da duj kalpoņen. Jekh dīs zakerdžape bāri migla te jauja opre bāri balval, kon čurdija da kuģis kaj feņu kamja. Tašarlatir, ki da migla  našadija te balval ni butedīr nasis, kraļica uzuštija te dūr an jūra iedikhja bāri piļa. Kana sāreduj kalpoņi ni jaude te dikhen da šukār piļa, kon dičadija kuģistir.

Pudikhen sai da šukār piļa!

Jake si pu da kuģis hābe jača kuti, kuģis pietardija ku krastus, ku da šukār piļa. Purazam piļatir jaude auri duj kalpoņi, te kraļica lendir bučja:

Kon daj dzīvini?

Lake phende, ki daj dzīvini Dēleski daj. Dova pušunde, kraļicaki kalpoņi strahendir an piļa pengu pīru strahandine te čuven. Ne kraļica gija andre te iedikhja phabalin saunakune phabenca. Joj zakamja te hal jekh phabuj.

Ja tume nanočorna jekh phabuj, me mērā, - joj phenela peski duj kalpoņenge.

Kalpoņi gine paše ku phabalin, ne truju kašt sis terde sargi, te lenge it niso navijauja. Pošļe da kēribe kraļica phāre zanasvaļadija. Kana kalpoņi nožakirde, ki sargi gine te pašun, sige uhtine paše ku phabalin, tirdine tele jekh phabuj, te būt sige feņu vaštine, atjande da phabuj kraļicake. Te bāre dživuske, si feņu kraļica haja andre da phabuj, kraļica halija ki joj žakirla čāvores, saj šov čona. Hotendir si mati, joj pheņdža:

Zāras braucinasam khēre, vašdova ki mange vidijape dova so me kamjum!

Pu do laikus Dēleski daj uštija opre te iedikhja, ki pu phabalin nāni jekh phabuj.

Kon čordža phabuj mi phabaliņatir?- joj iekhardžape te vidija goli lāstus:- Dolake, kon haja opre da phabuj, ločola čajori, joj jāla šukār si kham. Pu kham pudikhesa, ne pu da čarjate naštuvesa te pudikhes, vaš laku šukarben. Ne an deš eftatu berš da čajori pārkerlapes khacake. Joj jake hāra jāla apburtu sāre peski piļasa, kāmēr sav dīs atjāla kraļisku čāvu te nočingirla khacake šēru; toge noko sāre kraļiski mānuša jačena mānušenge. Ne žinku do laiku čajorjake čebi te jačel khacake.

Kraļica jauja khēre ku pesku rom. Dova dikhela ki leski romni žakirla čāvoren, jača dilnu hotendir. Te, ki jauja paše laikus, ločija jasai šukār čajori, ki sārenge sis hota pal late. Pu kham vaštijan pudikhes, ne pu da čajorjate naštijan te pudikhes, dasai šukār joj sis. An jekh dīs joj vibārija jake, būt vār čāvore vibarjuna an berš. Pugija laikus, te čajorjake jačle deš efta berš. Jekh dīs peski dādesa bešinduj ku skamind, joj pārkerdžape khacake te našadija, khetane sāre kraļiski mānušenca. An do samu laikus an dūr phuj dzīviņdža jekh kraļis, koneske sis trin čāve. Leski romni meija te jov bāre tugendir lija te pjel būt brajinti. Jov kamja te pērel špīru peski čāvendir, jov sāre trinen pukhardža ku pe te pheņdža:

Me dā tumenge uzdevumus. Kon tumendir vaštuvela te dolel mange idžus, kon si jasav plānu, ki druh leste vašti viphurdes elpa te vašti te tirde andre an suj? Svaku tumendir janen mange sav dāvanus. Kamā te dikhav, koneske tumendir isi bāredīr murškipen.

Sāre trin kerdepe an drom, dufinduj so pheņdža lenge lengu dād. Angīl drom jone gine an veš, kaj sis bāri piļa te doj uzkerde bāre svenki, vaš dova ki jone sāre trin khetane sis pēdeju molos. Svenkus sis trin dīs te trin rača, toge špala višķirindepes. Svaku vilija peske drom, kaj te džal. Phūredīr trādija pu drom, kaj leske sāre laiki sis te čerpin bok, vašdova ki sāru drom nasis leske so te hal. Khetene lesa pu drom sis feņu lesku graj, te pu drom jov nalača nijekh džide mānušes ni žvirus, tik feņu zalača tiknu, šukār džuklores. Jake phūredīr špal trādija ože duj čona. Vār špaleske vijauja te džal pu drom, kai jov kokoro sis puhanu, ne hābe nasis leski greske.Vār špal sis an drom ože duj čona te nalača niso tik feņu gabalus idžus, sav ki kames vašti te vitirdes druh sujaki bāri jakh hoč tūkstotis moli. Ternedīr špaleske an drom vijauja te džal druh bāru, čemnu veš. Ki čāvu sis an vešesku vidus, jauja pre bāru brišind, dasav bāru, ki jov naštija te dikhel peski vasta. „Ak Dēl,”- jov dufini,- „daj me mērā, daj me dolā mi šmerč! Kana butedīr nadžinav, pu saj rīg te rišuvav, te vināšav dārig.” Jake da brišind dija trin dīs te trin rača, te kana truju si bāri, kāli rat. Put tritu dīseski tašarla an boliben nozibiņdža grumus, te an bļizkavaki gaisma ternu čāvu iedikhja piļa. „Ak Dēl, si me tuke puphenāman!” jou čihe pupheņdža. „An sāru bāru drom, me nadikhjum nikones džīdes, ni khēra, kaij vašti te nogārustut. Džā taisne pu da khēr, mi jāl so javinduj, me butedīr našti!” Ne piļaki porti sis aizkerde, te trujāl sis huči bār, tik huči žinku boliben.

Ak, me mērā an bok!- čāvu dija goli; bet nasis nikon kon les šunela.

Čurdija peski jakh opre, jov an bāru dživus iedikhja pu porti kariņdžapes maseski litka te nodufiņdža: „Lā da litka, sum galigu nahaj, mērā an bok, celu čon it niso nahajum.” Ne do litka nasis masuni, bet uzkerdi kuč barendir. Čāvu kamja sāri zorjatir te džal pirdāz do huči bār. Nomeņčindžape, čāvu tomēr peija opre pu do huči bār , bet lesku pīru pieļipandija ku do litka, kaj leske dičadija masuni, te jov naštija do pīru te dolel krig do litkatir. Čāvestir grauda otgija da strah, jov peija tele barjatir. An do brīža, ki jov pieskariņdžape ku phuj, atkerdepe porti , bet jov nikones nadikhja. Čāvu nodufiņdža: „Mi jāl, so jāla, me tomēr sprobinā, te gija andre an sēta, ne si jov dihjape trujāl, it ni jekh džīde mānušes jov nadikhja.” Čāvu gija andre an piļa te pudikhja an jekh štuba, te iedikhja feņu jekh vienigu skamind, čīben te svečturis.

Džā andre,- jov dufini, te atphurdāman, da brišindestir, sum sapanu druh te druh.

Kedi jov gija andre an štuba te kamja te bešel an čīben, pusikadepe deš vasta, zauhtilde čāves, farde zamarde les te noriskirde leski idži. Jov nadžiņdža kaj lačnepe da vasta, vašdova ki jov nikones nadikhja , te strahendir iedijape goli:

Ak Dēl, kon dova jasav si, kon man jake farde marla?

Te purazam vasta atmukhnepes, čurdine les nangunes, bi nijek idžuskīru. Čāvu jača sir zabrāzinu, ki angīl leste lačape hāben te idži so leske te uzurel. Jou  zāra peija paše ku hāben, vašdova ki jov hāra sis nahaj, te haja pherde mosa, kāmēr jov halija ki kana si puhanu. Kana leske lačape šmaluma te jov zabistirdža ki les marde. An vār dīs jov pārgija an vār štuba, vašdova ki jov strahadija noko les te namāren. Ne daj ni vigija jake pat si angīl dova. Lačnepe noko do vasta te tirdine tele lestir leski idži. Noko pudine leske hāben te nēve idži. Tritu dīs kraļica čudža jekh khacake da būt khacendir mi lidžal ternu čāves pu bāri zāla kaj pielena mānušen, do zāla sāri sis saunakuni. Sāru so doj sis andre sis saunakunu. Noko pusikadepe deš vasta. Da molos da vasta atjande saunakune idži, uzuride pu terne čāveste te aizlidžine les pu bāri zāla. Jov gija andre an zāla, te iedikhja šel khacen, kon dživarnes šukār khelde te gabade. Terne čāves nobešļakirde an saunakunu tronis. Jov ku pe dufini: „Kon kana mi džinel, kon daj lendir sārendir si do kraļica,” jov nodživiņdžapes, te iedikhja dživarnu šukār tikne khacica, kon sis pašli an saunakuni groziņa. Khacengi kraļicake iepatikandija ternu čāvu, te an pāš rat, ki bāre svenki gine pu beigi, khaca gija auri grozatir te pheņdža:

Da dīsestir me butedīr nasum tumāri kraļica. Tumāru kraļis si jov!

Kana sāre khaci zauhtine trujāl čāveste, čamudena leski vasta te dena goli: „Mi dzīvin māru kraļis!” Balla beidziņdžape, sāre kon sis pu svenki gine khēre. Khacengi kraļica lija terne čāves tel vast , apdija les capla te lidžija an peski štuba, te lestir bučela:

Mīru millu čāvu, vaso tu jaujan ku me pu piļa?

Mīri millu khacice, - jov phenela, - Dēl lidžala mānušes pu visāda droma; mu dād man bičadža te janav leske šel metri idžus, kon te jāl dasav plānu, te vaštuves les te ietirdes an sujaki jakh te te viphurdes druh leste elpa. Me gijum an drom, te rodav dasav idžus.

Leski sāre duj špala ože rišine khēre. Sāre trin nosaulahade berš te džan pu svetus te toge te zadenpe. Ne pudikhle, ki ternedīr špal nāni khēre, sāre duj gine feņu khēre. Phūredīr špal jaņdža khēre tikne džuklores, kones lača pu drom. Dād vaš dova sis hotno. Vidēju špal jaņdža khēre šel metri idžus, so vaštiine te vitirden druh bāri sujaki grubu jakh. Dād lestir bučja, kaj si ternedīr špal. Vidēju atpheņdža:

Mu dād, me les nadikhjum, do molostir kedi me rozgijam svaku pu māru drom. Jov gija dasaj dromesa, ki me nadžinav vai do dromestir jov jāla pāle.

Dād nodufiņdža, ki ternedīr čāvu si meijnu, žaļidža, roudža, te droven pal leste tugiņdžape. Ne, ternedīr špal  ošto sis ku khaci. Jekh dīs jej bučela:

Mīru millu, vai tuke natirdela tu dži pu khēratuni rīg? Kana ože pārgija celu berš, te tuke sis zarakirdu te zadestut ti špalenca.

Nā, nā, me butedīr khērē nadžā, so me doj kērā, so me doj rodā? Mu khēr si daj, te daj me jačā kāmēr  mērā.

Nā, dova tu našti,- khaca atpheņdža. Si kames te jačes daj, toge tuke čebi speršu ošto jek molos te pēres khēre te ti dādeske te janes khēre so pheņdžan, ki janesa khēre!

Te kaj me te lačav dasav plānu idžus,kon si kerdu dasaj dživarnu smalka thavendir? – ternu čāvu bučela.

Khaca mieriņdža les pheninduj, mi naphagirel jov vaš dova pesku šēru, jov vaš dova mi nadufinel. Toge čāvu bučja:

Phen millu khacic, dova si čačipe, ki trin dīs ku tu isi celu berš?

Dova si čačipe, ošto butedīr; dorig, kārig tu jāsa, žina mu khēr isi eņņa berž drom.

Ternu čāvu napačadija peski kanenge, te dživinduj bučja:

Bet si dava vašti te vijāl, ki taša pārdžala berš ki me škiriņdžuman mi špalendir? Vaso mange ošto čebi te džav khēre, ki pārdžala eņņa berš kāmēr me pērā khēre?

De mange cipuni čupni, jāgitku čupni, kon karinipe pu štaņa!- khaca phenela.

Lija joj čupni, te trin moli čingirdža čupņasa pu trin rīga, te purazam lačape blizkavitku urden. Jone ļipinde an do urden, te čāvu trin moli čingirdža čupņasa pu trin rīga, varisai gloss mangja, mi mukhelpes urden tele. An do samu brīža urden mukhjapes tele bolibnastir.

Vai tu san gotovo te džas?- khaca bučela čāvestir.

Amī, sum gotovo,- jov atpheņdža.

Toge, le tusa khetene da rieksta, bet nadufn te atkēres la špīru, kāmēr najāsa ku tu dād, pārmār da rieksta te de krigal ti dādeske idžus, so jov bučja.

Kedi čistu bolibnastir mukhjape tele urden, špala te dād zastrahandine, dufinde ki jauja paše pastardiena. Čāvu noko iedikhja peski špalen te peski dādes, jone sis holinakīre ki jov noko jauja khēre. Dād lestir bučja:

Mu čāvu, tu jaņdžan mange khēre dova, so me bučjum?

Jaņdžum mu dād.

Te čāvu pārmardža da rieksta. Te an do rieksta sis andre kukūruzaku graudus; jov pārmardža dova te lača doj andre vār graudus, Dova pudikhja čāvu te zahoļadija, dufiņdža, ki khaca les piehohadža, te iedijapes goli:

Beng te lel do khaca, joj laikam man aphohadža!

Feņu čāvu da lava pupheņdža, jov halija ki an lesku vast čingirdža andre pesku naj khaca, te iedikhja, ki leski vastestir džana rata. Toge jov pārmardža do vār graudus te lača doj andre dromeski čarjaki sēkliņa. Jov pārmardža doja ni te dikhela, ki dorig lija te jāl auri šel metri dživarnu plānu, smalku idžus.

Mu dād, me čuvā tele mušēru angīl tute, me mi buti pukerdžum.

Lačes mu čāvu! Tuke čebi te dzīvines, tu robiņdžan kronis. Jač an mu štetus kraļiske.

Nā, mu dād, mange kokoreske si mi barvalipena, me ože sum kraļis. Mange čebi te dzīvinav, me džā pāle doj, kārig jaujum.

Nā, mu čāvu , - dād ierakirdžape,- tu našti dova te kēres, kon tumendir janela khēre šukardīr romņa, dova jačela an mu štetus kraļiske.

Lačes, piepērasam ku tu, - špala atphende te gine roden penge romņen.

Ternedīr špal noko bešča andre an jāgitku urden te trādija pāle ku khaca. Kedi jov jauja, khaca bučja:

Ne si tuke džala?

Jou vipheņdža , si dija idžus dādeske, si lesku dād kamja te kērel les kreļiske, si jov dolestir atpheņdžape te si kana sāre špalen dād bičadža te roden penge romņen. Visšukardīr jāla phujaki kraļica. Khaca sāru nošuņdžape, ne napheņdža ni jekh lav. Ternu čāvu nodzīviņdža ku khaca ošto jekh čon, ne joj leske pal da keriben it niso na hadija pre. Jekh dīs joj phenela:

Ne vai kana noko nakames khēre?

Vaso me kana džā khēre, me nadikhā vaso mange dova čebi te kērav.

Pal da laikus jone jekh an jekheste iekamlepe. Jekh molos ternu kraļisku čāvu bučja khacatir:

Vaso tu san khaca?

Te joj atpheņdža:

Kana ošto nā, pubuč sav vār molos. Mange apņikandija te dzīvinav an svetus, lačedīr sāre duj khetene jān ku tu dād.

Joj noko lija cipuni čupni, trin moli čingirdža pu trin rīga, te lačapes jāgitku urden. Jakes čāvu lačapes ku pesku dād. Špala ože sis khēre te hotņakirdepe, ki ternedīr lačapes khēre jekh egdženu bi romņakīru. Dād dova pudikhja te bučja:

Ne, vai tu nalijantut, te romņa khēre na jaņdžan? Ki na jake, kon toge si  ti romni?

Toge ternu kraļisku čāvu pusikadža pu khacate te pheņdža:

Daja si joj! Da khacica!

Khaca sis bešli an saunakuni groziņa.

Mīru čāvoro, so tu kēresa da khacasa, vai tu vaštuvesa lasa te purakires?

Khaca jake zahoļadija pu da lava, ki vileciņdža groziņatir te gija an vār štuba. Doj joj pārčurdija kukurznis te jača dživarnu šukār čajori, dasaj šukār si pu kham vašti te pudikhes, ne pu da čajorjate napudikhesa, laku šukāribe hačkirla auri jakha. Jauja joj auri štubatir, te gija paše ku kraļisku ternedīr čāvu te opdija les capla. Dova pudikhle, dād te špala, jačne sir bara,- ņema. Šukār čajori jake zahotņakirdža dādes, ki jov pheņdža čāveske:

So si dova si, tu lačan visšukardīr romņa, vaš dova tuke čebi te jačes kraļiske. Jač an mi phuj visbāredīr kraļis!

Ne čajori naštija hāredīr te jačel dasaj saj joj si kana. Čāvu phenela peski dādeske:

Nā, mudād, daj it niso navijāla, me ože sum kraļis an vār phuj. De krigāl sāru mi phūredīr špaleske.

Čajori pārčurdija kukurznis, noko jača khacake, te gija te pašul an peski groziņa. Toge kraļis lija pesku saunakunu kronis te čudža pu šēru phūredīr čāveske. Toge ternu čāvu khetene khacasa noko gija krig dādeski piļatir. Leske sis bāri holin, vašdova ki khaca najača jasaj šukār čajorjake, ne noko jača khacake.

Mīru, millu, sav molos vēledīr me tuke puphenā, vaso me našti. Pu mande si uzčudu lāstus.

Jake jone jaude an pengi phuj te dzīvinde dūredīr. Jekh dīs čāvu gija pu medibi. Pu du laikus khaca uztriņindža hostra du kurtali. Kedi čāvu jauja khēre medibendir, sāre duj, bešle ku skamind te puhan. Puhane jone gine an pengi štuba te purakiren. Sai laikuske khaca kerdžape tīšu nasvali.

So tutir si, mīri millu?- čāvu bučela.

Me sum pavisam nasvali.Ki tu man kames te kames te kēres mange lačipen, toge čingir tele mi pori! Joj si bāri te phāri, me butedīr našti la te pujanav.

Ternu čāvu lija te rovel:

Nā, tu vašti te mēres, toge lačedīr mērā me! Mange si jekh drāb, dolesa me noko tut visašķakirā.

Ne khaca nadijape mierus te ošto butedīr lija te mangel čāves, mi čingirel tele laki pori, čāvu la kana pukandija. Te dikhen, so kerdžapes khacasa! Joj jača čajori,- feņu žinku pāš. Dova pudikhja čāvu noradiņdžapes, ne khaca nadijape mierus te noko mangja čāves. Joj butedīr nakamel dzīvin  an da svetus, lake da dzīva apņikandija, saj joj žinku dava dzīviņdža.

Me tut mangā, čingir tele mu šēru! Tuke jačela dava sāru, so tu daj dikhesa, sāri da kraļitku phuj.

Si tu vašti mandir te bučes, me te čingirav tele tu šēru?

Ki tu man kames te kames te keres mange lačipen toge čingir!

Jake būt mangipnandir, čāvu naštija te rikirelpe preču laki rakirbnaske, jov dija capla vār kurtala te čingirdža tele laku šēru. Te dživus, an do samu brīža khaca pārkerdžapes dživarnu šukār čajorjake, te sāre khaci, kon sis an do piļa pārkerdepe mānušenge, te sāru foros noko jača dasav sav sis, angīl dova. Kana sāre dine goli:

Mi dzīvin māri kraļica!

Ternu kraļisku čāvu apdija capla te nočamudija šukār čajorja. Bet joj pheņdža:

Da brīžatir tu san mu rom, vašdova ki man nolādiņdža Dēleski daj, kāmēr lačape kraļisku čāvu, kon čingirdža tele mu šēru, te dova sanas tu. Kana jān ku tu dād, feņu raktut ti špalendir, jone kamen tut te māren tele.

Kedi sāre duj atjaude ku lesku dād, jov hotendir, nadžiņdža so te kērel. Jov iekamja peski čāveski šukār romņa. Toge kraļis nodufiņdža te mārel tele peski čāves, te leski romņa te pulel peske, te jekh dīs phenela leske:

Dža pu medibi, me zakamjum vešitku mas.

Feņu čāvu gija krig, kraļis uhtinduj gija pu šukār romņaki štuba. Gijinduj doj, pirdāl lesku drom uhtija khaca. Kraļis lija te del capla čāveski romņa, joj mi lel te kamel les, ne romni čiņdža pur muj kraļiske.

So tu iedofiņdžantut,phūru lempi?- joj dija goli te, ki jauja khēre laku rom, pheņdža pāle leske, so lesku dād kerdža.

Menge sigedīr čebi te pēras krig dārig te khēre te javas!

Čāvu nakerdžape ti džinel, ki leske, leski romni sota pheņdža, te angīl dādeste sis laipnu, ki pārgija pur lesku dži, jov dādeske pheņdža:

Dova si gan lačes, ki tu purakirdžan mi romņasa.

Dād kana nodufiņdža te lel krig leski romņa zorjasa te piestrahadža:

Ja nadesa mange la, me čuvā tut mi pukarinen!

Ki mange čebini žinku beļveļ te mērav, te sāre dolesa nima nadufin, si mi romni dova piemukhela!

Kana dād čudža čāves te leski romņa mi čuven an stāribe. Dova pušunde, sāre duj dine te nāšen da piļatir. Čāvu ošto dija goli dādeske:

Kana džin, mudād, napārdžala hāra, te mi romni tut sondžini.

Jaude khēre, jone zakedine bāri voiska te piephende dādeske ki džana pu leste, te athan pengi holin. So kana te kērel phūri kraļiske? Kamel vai nakamel sis te voiskin khacengi kraļisa. Trin dīsenge kraļis zakedija peski voiska; ne čāvu zamardža dādes te leski voiska sāri višputakirdža. Džīdu jača feņu dād kokoro. Kana jov halija, te dikhja ki leski voiska butedīr nāni te jača bi zorjakīru, jov pheņdža peski čāveske:

- Piede mange mučāv! An sāri mi dzīva nakerdžum nijekh bedipen nikoneske, te kana soņdžakir man! An mi kraļitku phuj tu lidžasa čačunu sondos.

 

No latviešu valodas tulkojis Anatolijs Berezovskis.