Lielskungs rāmi brauca pa ceļu. Zemnieks laukā pie ceļa sēja zirņus un pats sēdams skaļi runāja: „Ja viņi nāks, tad viņi nenāks, bet, ja viņi nenāks, tad viņi nāks.” Kungs, kas to dzirdēja, bet nekā nesaprata, piesauc vīru klāt un jautā, ko tādas runas var nozīmēt. Zemnieks viņam neko nesaka, un kungam jābrauc vien prom. Tuvākās sētas vārtos stāv puišelis un noskatās kunga braukšanā. Kungs vaicā: „Puis, kur tavs tēvs?”

„Aizgāja braukt ar bezkāju zirgu,” bija atbilde.

„Un kur tad māte?” jautā kungs,

„Māte klētī taisa labu par labāku, jaunākā māsa tīrumā vēdina pakaļu, bet vecākā māsa pelavnīcā raud izgājšgada smieklus. Brālis aizgāja mežā medībās: tās, ko viņš nokaus, atstās zemē, kas paliks dzīvas, nesīs mājā.”

Kungs domā, bet, tā kā neko nesaprot, jautā zēnam ceļu uz tuvāko krogu.

„Palūk,” saka zēns, „šis ceļš ved taisni uz krogu, bet tas tur ceļš ved apkārt, ir pusi tik garš. Brauksiet apkārt, drīz nonāksiet krogā. Brauksiet taisni, paies daudz laika.”

Kungs atbildēja: „Kā es manu, viss, ko tu stāsti, ir aplam. Kāds tu pats, tāds arī tavs padoms,” un aizbrauca pa taisno ceļu.

Apmēram pēc versts bija vecs, sabrucis tilts, un, tā kā kungs brauca ātri, tad salauza zirgam kāju, dabūja nākt kājām atpakaļ, algot no saimes jaunu zirgu un tad pa apkārtceļu braukt uz krogu. Tur viņš prasīja pēc to māju vārda, un, kad tika mājās, lika caur tiesu atsaukt pie sevis to veci un prātvēderu puišeli. Tiesā viņš vecim jautāja, ko nozīmējis tas, ko šis sēdams runājis.

Vīrs atbildēja: „Es domāju tā – ja daudzie kungu baloži sajutīs, ka es sēju zirņus, un atnāks, tad noknābās visus zirņus un man neviens neuznāks ārā no zemes. Un, ja baloži neatnāks, tad visi zirņi paliks laukā un uznāks augšā no zemes. Neko citu es nedomāju.”

Arī puikam bija jāpaskaidro savs sakāmais, un viņš to darīja šādi:

„Tas, ka tēvs aizgāja braukt ar bezkāju zirgu, ir tiesa, jo viņš izbrauca ar laivu ezerā zivis ķert. Jaunākā māsa tīrumā ārdīja mēslus, bet vecākā pelavnīcā auklēja savu izgājšgad smieklos uzlasīto bērnu un pati raudāja. Māte klētī kūla no krējuma sviestu, un brālis saulītē krūmu pavēnī meklēja utis. Kuru dabūja rokā, to nometa zemē, un kuru nedabūja, to pārnesa mājās.”

No igauņu valodas tulkojusi Maima Grīnberga.

Klausies pasaku igauņu valodā šeit.