... Kad puika saņēma no saimnieka dāvanā skaistu zirgu, viņš nolēma doties ar to pelnīt naudu. Kā gadījies, kā ne ceļā viņu satika ragana. Viņa nobūra puisīti un paņēma sev skaisto zirgu.
   Pagāja simts gadi. Puika pamodās un apkārt sev ieraudzīja svešu pasauli. Viņš sadzirdēja rūcošu skaņu un priekšā viņam izlēca rati ar jumtu un stiklu, un brauca šie rati bez zirga. Tad viņš pamanīja ļoti lielu vaboli debesis. Netālu bija māja. No mājas iznāca kāds vīrietis un sāka runāt ar puiku.
- Vai tu esi apmaldījies?
- Nezinu. Es ļoti ilgi gulēju. Mani nobūra ragana. Gribu viņu sameklēt un sodīt viņu.
- Ja gribi, vari dzīvot pie manis. Es palīdzēšu tev meklēt raganu.
Labsirdīgais vīrietis pasauca savu meitu Elīzi. Viņa izrādīja puisītim māju, iemācīja viņam spēlēt pat datorspēles. Bet viņš iemācīja Elīzei jāt ar zirgu. Tad bērniem sagribējās ēst. Elīze atvēra ledusskapi un izņēma produktus. Puikam nu gan bija brīnumi par tādu burvju lādi, kur dažādi gardumi glabājas. Pēc labām pusdienām viņi gāja skatīties televizoru. Nu atkal puika brīnījās, kā tik mazā kastītē saiet visa pasaule! Viņš pamazām iepazinās ar to. Viņam tā patika.
   Tik daudz brīnumu! Kāpēc apkārtējie cilvēki dažreiz par to neprot priecāties? Kāpēc dažreiz viņi ir tik noskumuši? Puikam bija tik daudz jautājumu, ka pat Elīze uz visiem nevarēja atbildēt. Varbūt tu vari atbildēt uz visiem KĀPĒC ?
   Zēns nolēma raganu nemeklēt, nesodīt viņu. Šajā pasaulē ir taču tik daudz interesanta, ka nav laika niekoties ar raganām. Tā viņš palika dzīvot šajā ģimenē un kopā ar Elīzi izauga par gudru un mācītu cilvēku.