Ezerā

Hī, hī, hī, hā, hā, hā!

Visi lecam ezerā!

Ezerā ir kaut kas dzīvs!

Varbūt tā ir milzu zivs,

Varbūt vēzis asām spīlēm,

Varbūt nikns krokodils,

Varbūt tas ir valis zils,

Varbūt čūska, varbūt lasis?

Labāk veikli mūkam krastā!

Nu ir jezga, nu ir tracis,

Bailēs iepletušās acis!

Krastā notrīc bērnu bars,

Bet no ūdens izpeld – zars!

Hī, hī, hī, hā, hā, hā!

Atkal lecam ezerā!

Velniņš

Pavisam drūms un melniņš

gar mežmalu klīst velniņš.

Uz viņu visi rājas,

ka esot jāmazgājas.

Ar melnu muti velniņš

teic, kādēļ ir tik melniņš –

„Vēl šorīt novannojos es,

tik vēlāk biju mellenēs...”

Vasara burciņās

Mēs dāsno vasaru burciņās liekam,

lai arī ziemā pie vasaras tiekam.

Vienā beram zemeņu lauku,

melleņu melnumu citā traukā,

tad nolasām raženos avenājus –

krāsainās burciņās vasara krājas.

Vāciņus virsū un pagrabā iekšā.

Mmm, cik garda ziema mums priekšā!

Taureņu medības

Pilna pļava

raibu lakatiņu –

vējš sapurina ziedus,

un aizspurdz gaisā viņi.

Bet zālē kaķe klusi

tos stundām medījusi.

Nu taureņi ir vējā –

Tie aizlaidušies dejā.

Smilšu pilī

Smilšu pilī princese

smilšu tornī sēd

un no smilšu šķīvjiem

smilšu kūkas ēd.

Princesīte skatās

smilšu pulkstenī –

laiks mīkstu smilšu spilvenu

likt sev pagalvī.

To gan neviens nezina,

par smilšu princesi,

vai naktī viņa sapņo

smilšu sapnīti.

Pienenes un deguna satikšanās

Pienene degunam klanās

un sniedzas to apmīļot.

Kāda dzeltena satikšanās!

Deguns pienenei buču dod.

Pienene pārsteigta sauc:

Tavs izskats tik jauks!

Varbūt kādā saulainā vietā

arī dzelteni deguni aug?