Pārmeklējuši visu māju, visas ēkas, bet no saimnieces un bērniņa neatraduši ne pēdas.

   Saimnieks par to bijis ļoti izmisis, bet vecmāte klusi aizgājusi. Nelaimīgais vīrs nu palicis viens pats mājā.

   Kaimiņiene bieži atnākusi ar viņu un viņa māti parunāties, un katru reizi mēģinājusi jauno saimnieku pierunāt, lai tas rauga aizmirst savas bēdas, un lai izvēloties, sev jaunu mūža biedreni. Tā viņa runājusi savas meitas labā.

   Saimnieks tik atbildējis: "Es vēl vienmēr ticu, ka savu zudušo sieviņu un savu bērniņu atdabūšu, un ja Dievs man palīdzēs to panākt, tad viņš sodīs tos, kas man šo ļaunumu padarījuši."

   No tās reizes kaimiņiene vairs nekad neatnākusi un sargājusies sastapties ar jauno saimnieku, kas tam bijis tikai pa prātam.

   Reiz vasarā saimnieks kādā miglainā rītā viens pats savā pļavā pļāvis sienu, jo viņa kalps un kalpone bijuši muižas gaitās. Kad saimnieks apsēdies iebaudīt brokastu, rupju pelavu maizi un sālītas reņģes, tad gaiss izskatījies kā dūmu pilns, tā ka nebijis iespējams ne cik tālu redzēt. Uzreiz viņš redzējis, ka tuvējie krūmi pakustas un no tiem kaut kas izlien, un tuvojas viņam. Vispirms viņš domājis, ka tas ir kāds suns, bet drīz vien pazinis, ka nācējs ir vilks jeb vilka māte, tādēļ ka tai mazs vilcēns nācis pakaļ.

   Pļāvējam īsti tuvu pienākusi, vilka māte attupusies viņam iepretī, ar ķetnu paglaudījusi vilcēnu un tad skumīgām acīm viņu uzskatījusi. Saimnieks ātri piecēlies, paķēris izkapti un ar to vilka māti aiztriecis. Gabaliņu aizskrējusi, vilka māte vēlreiz skumīgi paskatījusies uz saimnieku un tad ar savu vilcēnu ietecējusi krūmos.

   Pusdienā putru strebjot, viņš atkal ieraudzījis vilka māti ar vilcēnu. Tā viņa tuvumā tupējusi uz kāda akmeņa un zīdinājusi savu bērnu. Viņš redzējis, ka tai pat asaras birst no acīm, gluži kā cilvēkam žēli raudot.

   Viņš no savas pusdienas maizes nolauzis kādu kumosu un aizmetis to vilcenei, tā to ātri saķērusi zobos, kādu drumstalu iebāzusi vilcēnam žaunās un tad pati ātri noēdusi lielāko kumosa daļu.

   Tajā pašā acumirklī vilcene un vilcēns uzreiz izlīduši no vilku ādas un pārvērtušies par cilvēkiem, sievieti un mazu puisēnu.