Nu otrs dēls prasīja tēvam savus 10 dālderu. Tos dabūjis, viņš aizgāja tāpat pasaulē apraudzīties. Arī viņš uzgāja to pašu mazo mājiņu, kurā dzīvoja vecais vīriņš.

   "Ko, dēls, meklē?"jautāja vīriņš.

   "Eimu pasauli apraudzīties."

   Vīriņš noveda zēnu pie kāda galdiņa un prasīja: "Dēls, cik tu man dosi par šo galdiņu?"

   "Došu, tēvs, ko kule spēs,"zēns atbildēja, samaksāja 10 dālderu un paņēma galdiņu.

   Aizejot vecītis teica: "Ja tu teiksi: "Galdiņ, klājies!", tad galdiņš būs pildīts visādiem ēdieniem un dzērieniem!"

   Zēns griezās uz savām mājām atpakaļ. Iedams tas uzgāja to pašu krogu, kurā vecākais brālis bija gulējis, arī viņš tur pārgulēja. Gulēt iedams, viņš piekodināja krodzeniekam, lai nesakot: "Galdiņ, klājies!"Bet krodzenieks tomēr teica. Krodzenieks galdiņu pārmainīja ar citu. Zēns no rīta uzcēlies, un par tādu blēdību nekā nezinādams, paņēma galdiņu un aizgāja. Mājās pārnācis, tas izteica tēvam galdiņa īpašības. Tēvs teica: "Galdiņ, klājies!", bet galdiņš neklājās vis un tēvs ņēma atkal kančuku un zēnam labi sadeva.

   Beidzot arī jaunākais dēls gribēja iet pa pasauli. Tēvs iedeva tam naudu un dēls aizgāja. Arī šis uzgāja mazo mājiņu. Vecītis tam rādīja sprigulīti tarbiņā un prasīja: "Dēls, ko dosi man par šo sprigulīti? Ja saka: "Sprigulīt, laukā!"tas izlēc no šīs tarbiņas un dod, vai acs, vai galva."