Reiz vecos laikos vienam vīram bijusi muļķa sieva. Vīrs tai vienmēr piekodinājis: "Sieviņ, sieviņ, esi taupīga. Drīz atnāks garā diena, tad vajadzēs ir pārtikas, i apģērba vairāk. Tāpēc tagad vajaga katru kumosu ietaupīt."

   Vienu dienu, vīram mājā neesot, pie muļķes sievas atnācis viens garš nabags un lūdzis dāvanas. Sieva teikusi: "Nē, tev es nekā nevaru dot, man viss jāglabā garai dienai."

   Nabags, redzēdams, ka sieva pamuļķe, apķēries un teicis: "Es jau pats esmu tā garā diena."

   Sieva, to dzirdēdama, atdevusi visu ietaupījumu nabagam. Šis aizgājis priecīgs uz māju.

   Pēc kāda laika atnācis arī vīrs mājā. Sieva priecīgi steidzas vīram pretim un stāsta: "Vīriņ, nupat pie manis bija garā diena, un es tad atdevu visu ietaupīto."

   Vīrs brīnījies, brīnījies: "Kas tā par garo dienu?"

   Bet sieva izstāstījusi, ka tā garā diena bijusi līdzīga cilvēkam un lūgusi dāvanas. Šī gan negribējusi dot, bet tas vīrs teicis, ka viņš pats esot tā garā diena. Vīrs nu sapratis, ka sieva izdarījusi lielu muļķību un sācis šo bārt: "Garā diena jau nav nekāds cilvēks, bet vasarā, tad būs: garāka diena, tad vajadzēs vairāk pārtikas un apģērba, bet tu, muļķe, esi atdevusi visu garam nabagam."

   Vīrs nu bijis briesmīgi noskaities, bet sieva atkal pielūgusies, un šim arī visas dusmas pāri. Sieva atkal klausījusi vīru, un viss gājis pa vecam.

   Vienu dienu muļķā sieva izvārījusi biezputru. Vīra nebijis mājā. Nu viņa ēdusi ar bērniem. Paņem vienu karoti biezputras un ar to skrien uz klēti pamērcēt pienā. Visa bērnu rinda tai pakaļ. Tā nu tie skrien un ēd, skrien un ēd, kamēr pagalam nokusuši, bet paēduši vēl nav. Te ienāk atkal kāds nabags. Tas, redzēdams sievas lielo muļķību, uzprasa: "Ja tu man maksāsi, tad es tev došu labu padomu, kā var ātri paēst."

   Sieva apņemas maksāt, un nabags stāsta: "Atnes tu to pienu uz ķēķi un noliec putrai blakus. Tad tev nebūs ar katru karoti jāskrien uz klēti."

   Šī nu arī tā izdara. Un, redz, drīz vien visi paēduši. Sieva par tik gudru padomu atdod nabagam visu naudu, cik vien ir mājā.

   Nabagam nu ir naudas diezgan, un šis aiziet smiedamies mājā. Bet sieva par tādu mantas šķiešanu saņēma no vīra krietnu sodu.