Vilks iet pa mežu, redz, ka dzenis kaļ koku, un saka: «Ak, tu dzeni, koku kal — medus nav.»

Dzenis saka: «Ak, tu vilks, sirmu bārdu, aunus un aitas nes, laba kažoka nav.»

   Vilks aiziet raudādams un satiek lapsu. Lapsa vaicā: «Ko tu, kūmiņ, raudi?»

   «Kā es neraudāšu. Dzenis sacīja — aunus un aitas nes, laba kažoka nav.»

   Lapsa saka: «Ekur tīrumā ir piesiets labs ērzelis. Izraun mietiņu, aptin virvi ap sevi un raun uz mežu.»

   Vilks dara, kā lapsa saka. Aiziet, izrauj mietiņu, aptin virvi ap sevi. Zirgs satrūcies skrien uz sētu pār grāvjiem, celmiem. Lapsa pakaļ un kliedz: «Vilciņ, kūmiņ, atspiedies kaut vārtu stuburī! Vilciņ, kūmiņ, atspiedies kaut vārtu stuburī!»

   Zirgs ieskrien saimnieka pagalmā, te saskrien sievas ar skručiem, pažagām, puiši ar cirvjiem. Saimniekam tika labs kažoks.