Laimas māte, pa pasauli staigādama, iegriezās vēlā ziemas vakarā vientuļā mājiņā sasildīties. Prom ejot, tā pasauca saimnieci, sacīdama: «Par to, ka mani sasildīji, vēlies trīs labas lietas!»

   Un acumirklī cepa arī, ka čurkstēja vien.

   Bet saimnieks pieskrēja klāt: «Ak tu vientiese! Kaut desas līkums tev labāk pie deguna pakārtos. Vai nevarēji vēlēties naudu, bagātību?»

   Bet acumirklī tas, ko saimnieks bija teicis, piepildījās - desas līkums tiešām karājās sievai pie deguna un nebija atņemams. Tagad vīrs sabijās un lūdza Laimas māti, lai atņemot līkumu sievai no deguna.

   Laimas māte atņēma un aiziedama sacīja tā: «Jūs neesat pirmie, kas vieglprātībā manas dāvanas izšķērduši. Trīs lietas jums devu, trīs saņēmāt - ardievu!»