Reiz dzīvojis nabaga zemnieks ar trim dēliem. Kad tēvs nomiris, tad dēliem palicis tikai viens zirgs, viena govs un viens kaķis no tēva mantības. Viens brālis nu paņēmis zirgu, otrs govi un trešais kaķi. Vecākie brāļi zirgu un govi labi pārdevuši un dabūjuši labu naudu, bet kaķa neviens negribējis pirkt. Tad jaunākais brālis paņēmis savu kaķi un gājis plašā pasaulē laimes meklēt.

   Staigādams viņš vienā vakarā pienācis pie vienas muižas un lūdzis naktsmājas. Kunga sievai bijusi žēlīga sirds un tā sacījusi uz nabaga ceļinieku: "Es tev labprāt dotu vienu istabu, bet tur ir tik daudz peļu, ka tās tevi pa nakti apēdīs."

   Ceļinieks atbildējis: "Es no pelēm nebaidos, man pašam ir savs kaķis līdzi."

   Kunga sieva saka: "Tavu zvēru vēl drīzāk peles apēdīs."

   "Lūkosim pārgulēt."

   Tā nu jaunākais brālis palicis ar savu kaķi tai muižā pa nakti. Rītā kungs sūtījis ļaudis, lai aprok peļu apēstā ceļinieka kaulus. Bet nu izrādījies, ka ceļinieks ar visu kaķi ir sveiks un vesels, bet visa grīda ir pārklāta ar nokostām pelēm. Nu tik kungs arī sapratis, ka ceļinieka zvērs nemaz nebaidās no pelēm, bet vēl pats ķer tās cieši un kož nost. Tāds zvērs nu kungam ļoti paticis un viņš nopircis to par dārgu naudu.

   Kad nu jaunākais brālis pārnācis mājā, tad viņš bijis bagātāks par abiem vecākiem brāļiem. Viņš nu ņēmis abus brāļus pie sevis un tad dzīvojuši visi laimīgi.