Reiz lapsa satikās mežā ar zaķi, un abi divi bija izsalkuši. Te zaķis ierauga, ka iet viens vīrs pa ceļu un nes lielu gabalu gaļas. Zaķis liek lapsai iet gar malu un gaidīt, kad viņš sauks, bet pats iet vecīšam klāt un sāk ar to runāt, un abi iet uz priekšu.

   Kad bija nogājuši kādu gabalu, zaķītis sāk šķaudīt. Vecis prasa: "Kas tev kait, laikam esi kur saaukstējies!"

   Zaķītis, pilns niķu, saka: "Nezinu, kas te par smaku, nevar ne izturēt, kā lien degunā!"

   Abi pabrīnās un iet tālāk. Te atkal zaķītis šķauda un tā atkārtojas vairākas reizes, līdz kamēr arī vecītis sāk šķaudīt un nospriež, ka gaļai nelaba smaka. Bet ko lai nu dara? Viņš mājā nedrīkstot tādu nest, vai šis nezinot līdzekļu, kā to smaku dabūt prom? Zaķītis pasaka, ka vajagot piesiet valga galā un vilkt līdz mājai pa zemi, tad būšot laba. Bet vecīšam nav nekāda valga klāt.

   Te zaķītis ielec krūmā un pavēl, lai lapsa labi ātri palīdz no stādu vītnēm novīt valgu. Pēc kāda laika iznāk zaķītis no krūmiem ar lielu garu valgu. Nu piesien gaļu pie valga un velk, bet zaķītis pie gaļas klāt un solās, iešot nopakaļ, lai kāds nenogriežot un mušas dzenāšot prom. Labi, vecītis ar mieru un tā iet tālāk.

   Pa to laiku zaķītis piesien kādu akmeni gaļas vietā un ar gaļu aiziet mežā pie lapsas. Nogājuši kādu gabalu no ceļa, apsēžas un sāk ēst, bet zaķītis iekodis saka, ka esot pilna mute smilšu, jāejot un jāpadzeroties, tad varēšot labāki ēst un aiziet, bet pārskrējis pāri kalnam, tūliņ atpakaļ un stāsta, ka esot padzēris. Nu lapsa arī prasa, lai parādot ceļu uz avotu, šī arī iešot. Zaķītis sāk stāstīt, lai tik iet, un rādīt. Lapsa iet un meklē, bet nekur nevar atrast. Zaķītis pa to laiku norok gaļu, nolauž garu rīksti un, sizdams un kliegdams, iet pretī lapsai, bet ieraugot lapsu, nosviež rīksti un, piegājis aizelsies klāt, stāsta, ka jābēg. Vecis atņēmis gaļu un vēl dzenoties pakaļ.

   Abi biedri nu skrien prom, ko tik kājas nes. Vēlāk nospriež šķirties un griežas katrs uz savu pusi un aiziet, bet zaķītis iet ar riņķi uz savu gaļas gabalu un paēdis norok pāri palikušo un aiziet, bet lapsa nekā nedabūja, jo zaķītis visu izdarīja ar viltību.

   Vecītis pa to laiku arī nokļuvis līdz mājām, bet paskatās - kas tas? - gaļas vietā akmens, un nu tik viņš noprot, ka ir pievilts, bet nu ir par vēlu.