Izmantošana nekomerciāliem mērķiem. Atsauce uz biedrību Ideju Forums obligāta.
e-pasts pasakas@pasakas.net
Mačatiņš
Teicējs: Aldis Kalniņš
Reiz kādā būdiņā dzīvoja attapīgs vīrelis, vārdā Mačatiņš. Ar savu kungu attapīgais izdzīvojās, kā vien gribēja. Tā kādu dienu kungs, no medībām nākdams, iegriežas Mačatiņa būdiņā atpūsties. Mačatiņš, zinādams savu kungu vientiesi esam, izvāra dzelzs podā putru, noceļ no kāša, ienes istabā plāna vidū un tad rāda kungam:
"Paskaties, paskaties, vai esi redzējis tādu podu, kur putra istabas vidū bez uguns mutuļus met! Es tā vienā gabalā daru: ieleju ūdeni, pieberu putraimus, nolieku plāna vidū, un podiņš vārās, cik uziet."
Kungs paskatās, jā - met gan mutuļus. Bet to šis nemaz nejēdz, ka putra, no uguns nocelta, vienmēr kādu laiciņu mutuļo.
"Mačatiņ, vai zini ko? Došu tev trīsdesmit trīs pūrvietas zemes pie būdiņas klāt — atdod man podiņu!"
Labi. Kungs pārnes podu mājā, ieliek zaķi, lai nu vārās. Bet kas tev bez uguns vārīsies? Kungs, redzēdams, ka piekrāpts, liek Mačatiņu uz muižu atsaukt un met ar rungu pa muguru. Bet Mačatiņš to jau mājā bija varējis pateikt, ka bez sukām neizies. Tomēr, lai kungu piejokotu, tas bija pielējis teļa zarnas ar asinīm un uzsējis uz muguras. Kā nu kungs ar rungu met, tā asinis šķīst pa malu malām. Mačatiņš nokrīt gar zemi un kunkst: "Nosita, nosita, pats savu Mačatiņu nosita!"
Kungs, ieraudzīdams Mačatiņu vienās asinīs, ieskrien pie puišiem un paklusu piekodina, lai iebāžot to maisā, aiznesot un āliņģi un tur iemetot. Puiši aiznes viņu uz ezeru. Bet āliņģis aizsalis, jāiet pēc cirvja. Kamēr puiši domā cirvi meklēt, Mačatiņš no maisa ārā un maisā sabāž akmeņus. Puiši noslīcina akmeņus.
Otrā trešā dienā kungs atkal iet uz medībām. Vēl nebija zaķi nošāvis, te Mačatiņš no būdiņas ārā un apmētā viņa kvekšķus ar priežu čiekuriem. Kungs ierauga Mačatiņu un pārbrīnās: "Kur tad tu izcēlies? Ko manus suņus apmētā?"
"Tagad visus suņus apmētāju ar naudu, jo, kad man pietrūkstas, tad ielecu ezerā dibenā pēc manas naudas."