Reiz viens mācītājs gribēja dzīvs tikt debesīs. Tam atbraucis viesis. Mācītājs izstāstījis viesim savus nodomus, ka viņš maksātu pulku naudas, ja viņš varētu dzīvs tikt debesīs. Visu to noklausījies mācītāja kučieris. Tas nu teicis mācītājam, ja viņš viņam maksāšot labi daudz naudas, tad viņš to dzīvu aizvedīšot uz debesim. Mācītājs bijis ar mieru maksāt, cik tik kučieris prasīšot. Tad kučieris teicis; mācītājam: "To un to nakti, pulksten divpadsmitos atnāc baznīcā, tur es tevi novedīšu debesīs."

    Norunātā naktī kučieris paņēmis maisu un trīs sveces. Aizgājis pirmais baznīcā, aizdedzis sveces un gaidījis, kad atnāks mācītājs. Pulkstens divpadsmitos atnācis mācītājs baznīcā, līdzi nesdams daudz zelta un sudraba lietas. Kučieris teicis, ka zelta un sudraba lietas nevarot debesīs ņemt līdzi, bet vajagot plikam izģērbties un ielīst maisā, tad viņš viņu nonesīšot debesīs. Mācītājs paklausījis kučieri, izģērbies un ielīdis maisā. Kučieris maisu ar mācītāju vilcis vairākas reizes apkārt baznīcai un tad pa laukiem prom. Mācītājs sācis prasīt: vai tālu vēl debesis?

   "Vēl labu gabalu," atbildējis kučieris. Ceļā gadījies dīķis. Kučieris vilcis mācītāju vairākas reizes apkārt dīķim tā, ka mācītājs pa ūdeni šļūcis, kučieris gājis gar ūdens malu. Nevarēdams paciest slapjumu, mācītājs prasījis kučieram, kas nu esot, viņš jau šitā drīzi noslīkšot.

  "Pacieties, pacieties, bez ciešanām debesīs nevar tikt. Tā ir Jordanas upe, un tā jau ir plata."

   Kučieris novilcis mācītāju pie vienām mājām. Mācītājs izdzirdis, ka aitas brēc un prasījis: "Kas tas par troksni?"

   Kučieris teicis: "Tie ir debesu eņģelīši."

   Kučieris mācītāju ievilcis govju stallī un piekabinājis ar visu maisu uz vadzi, kas ietaisīts, kur meitām, naktī lopus kopjot, uzkārt lukturi, un pateicis mācītājam, lai paciešoties, drīz atnākšot debesu Pēteris, tad viņu ienesīšot debesīs. To teicis, kučieris pamucis. No rīta gājušas meitas govis slaukt. Ieraudzīdamas maisu vadzī karājoties un ka tas vēl iekustējies, meitas sākušas saukt pēc citiem cilvēkiem. Sanākuši vairāki cilvēki, nokabinājuši maisu no vadža un atraduši maisā pliku mācītāju. Palaiduši mācītāju, lai iet mājās. Bet kučieris kļuvis bagāts no dabūtās naudas, zelta un sudraba lietām un dzīvojis laimīgi.