Klausieties, ko stāstīšu. Redzēju divus ceptus gaiļus pa gaisu skrienot, viņi skrēja ļoti ātri, un vēders bija pret debesīm un muguras pret zemi.

   Viena smēdes lakta un dzirnakmens pārpeldēja pār Daugavu gluži lēnām, un varde, otrā malā tupēdama uz ledusgabala, apēda divus lemešus, tas bija tieši Jāņu dienā.

   Un tur trīs vīri — tie gribēja dzīvu zaķi noķert. Viņi gāja uz koka kājām: pirmais bija akls, otrs mēms, bet trešais nevarēja ne kājas pakustināt. Bet aklais pirmais ieraudzīja zaķi, mēmais pateica klibajam, bet klibais viņu sagūstīja.

   Citi gribēja pa sausu zemi ar kuģiem braukt, viņi brauca pa rudzu un miežu tīrumiem, kamēr tika uz augsta kalna, tur tie visi noslīka. Vēzis dzina suņa vietā zaķi, un uz jumta gala gulēja govs, kas pati bija tur uzkāpusi.

   Bet nu vajag logus attaisīt, lai meli var izskriet ārā.