Šī ir oriģinālās lapas neoficiālā statiskā kopija. Jautājumi/ieteikumi/pretenzijas: @virtulis vai danko@very.lv. 10 GiB torrents ar visu, kas ir.
Pasakas.net

Pasakas

Nabaga vīra dzirnutiņas

Teicējs: Ēriks Stendzenieks

Nabaga vīra dzirnutiņas2.jpg
Ilustrators: Anna Pižova

Vienam vecam vīram nebija nekā, ko ēst. Viņš aiziet uz mežu, nosēžas uz celmu un raud vienā raudāšanā. Te pienāk pie noskumušā vecs, vecs vīriņš un prasa: «Ko tu raudi?»

   «Jā, kā neraudāšu? Man nav nekā, ko ēst.»

   «Labi! Es tev iedošu tādas dzirnutiņas, kuras pagriežot būs tev ko ēst un dzert, cik patīkas.»

   Nu vīriņam bija laimīgas dienas: pagrieza tik dzirnutiņas — un tūdaļ ēdienu, dzērienu papilnam. Tomēr kungs, to muižā zināt dabūjis, atņem šim dzirnutiņas. Vīriņš aiziet mežā un atkal raud uz tā paša celma. Te vecītis klāt un uzprasa: «Nu, ko tad vēl raudi? Es jau dzirnutiņas iedevu!»

   «Jā, iedevi gan, bija arī ko ēst un dzert papilnam, bet kungs paņēma.»

   «Tāds neģēlis!» vecītis piktojās. «Vai tad šim tas varētu skaust? Bet nekas, še tev tagad iemaukti, un gaidi, kamēr trīs bari zirgu garām nāks. No visiem bariem tu izlasies to zirgu, kam šitie iemaukti der.» Nāk visādi zirgi: šeķi, balti, bēri, brieži, melni, dzelteni, bet iemaukti nevienam neder.

   «Lai, lai,» vīriņš nobubina, «krāpt jau mani vecītis nekrāps.»

   Līdzko šos vārdus izteic, te sirms zirdziņš no biezuma izrikšo, soļus skaitīdams. Šim iemaukti der kā šūti. Vīriņš grib mugurā kāpt, bet kur tevi tāds panesīs, kam jau paša kauli par smagiem? Mājā vīriņš saka uz zirģeli: «Ne tev ko ēst, ne man ko ēst, sajozīsim abi vēderus.»

   No rīta iet sirmo raudzīt: sirmais pārvērties par gailīti. Vīriņš noķer gailīti un atkal saka: «Ne tev ko ēst, ne man ko ēst! Vēl viņnedēļ man gan bija ko ēst, bet kungs tur muižā man atņēma dzirnutiņas, kuras vecītis mežā iedeva, un no tā laika kungam milti, man smiltis.»


   Arī gailītis nu sāk nabaga vīriņu nožēlot un saka: «Es iešu dzirnutiņas bezgodim atņemt.»

   «Labi, labi!» vīriņš paglauda gailīti. «Bet ko tu darīsi tādam kungam, kam visur vara?»

   «Gan jau zināšu!» gailītis atbild un aiziet teciņus. Ietot gailītis satiek lapsu, kas taisās gailīti nokost.

   «Kas tev, kūmiņ, no spalvu kušķīša?» gailītis lūdzas. «Lieni labāk man pakaļ, gan tev brangāku kumosu pagādāšu.»

   Lapsa paklausa. Gailītis atkal satiek vilku, kas saka: «Gailīt putniņ, es tevi nokodīšu!»

   «Nekodi vis, krusttēv, — kas tev no spalvu kušķīša? Bet nāci labāk man nopakaļus līdz, gan labāku kumosu pagādāšu.»

   Vilks arī paklausa. Te gailītis atkal satiek lāci, kas saka: «Gailīt putniņ, es tevi nokodīšu!»

   «Nekodi vis, kaimiņ, — kas tev nu no tāda spalvu kušķīša? Bet nāci man labāk nopakaļus līdz, gan labāku kumosu gādāšu.»

   Lācis tāpat paklausa. Beidzot gailītis vēl satiek lauvu, kas tāpat saka: «Gailīt putniņ, es tevi nokodīšu!» «Nekodi vis, saimniek, — kas tev no tāda spalvu kušķīša? Bet nāci labāk man nopakaļus līdz, gan labāku kumosu pagādāšu.»

   Tā nu visi aiziet uz muižu - gailītis putniņš, lapsa kūmiņš, vilks krusttēvs, lācis kaimiņš un lauva saimnieks. Citi paslēpjas kaņepēs, bet gailītis putniņš nolaižas pie kunga loga un dzied: «Ķikerikū! Atdodi nabaga vīra dzirnutiņas!» Kungs sadusmojas un liek gailīti putniņu iesviest zosu kūtī, lai zostēviņš to noplēstu. Bet gailītis putniņš attaisa kūtenes durtiņas, ielaiž lapsu pie zosīm un dzied atkal pie kunga loga: «Ķikerikū! Atdodi nabaga vīra dzirnutiņas!» Kungs liek gailīti putniņu iesviest tekuļu kūtī, lai to samītu, bet gailītis putniņš attaisa durvis, ielaiž vilku un dzied, kā dziedājis, pie kunga loga: «Ķikerikū! Atdodi nabaga vīra dzirnutiņas!»

   Kungs tagad liek gailīti putniņu iesviest bišu dārzā, lai bites to nodzeltu, bet gailītis putniņš attaisa stropu gātes, pielaiž lāci un dzied, kā dziedājis, pie kunga loga: «Ķikerikū! Atdodi nabaga vīra dzirnutiņas!»

   Kungs nu liek gailīti putniņu iesviest vēršu kūtī, lai to nobadītu, bet gailītis putniņš attaisa durvis, ielaiž pašu lauvu saimnieku un dzied pie kunga loga: «Ķikerikū! Zosis, auni, medus, vērši pagalam, tik atlika kā zirgi, ar kuriem nabaga vīra dzirnutiņas atpakaļ vest! Ķikerikū!»

   Kungs, visu to redzēdams, liek tūlīt dzirnutiņas vīriņam atdot. Bet gailītis putniņš uz krusta ceļa vēl nodziedās: «Ķikerikū! Nu ved nabaga vīra dzirnutiņas!»
  1. a
  2. b
  3. c
  4. d
  5. e
  6. f
  7. g
  8. h
  9. i
  10. j
  11. k
  12. l
  13. m
  14. n
  15. o
  16. p
  17. r
  18. s
  19. t
  20. u
  21. v
  22. z
  23. visas
 

Izmantošana nekomerciāliem mērķiem. Atsauce uz biedrību Ideju Forums obligāta.
e-pasts pasakas@pasakas.net 

Informācija grāmatu autoriem un tulkiem Mūsu draugi
Autortiesības © 2019 Ugunsmūris. Visas tiesības aizsargātas. Cube Systems – web dizains un izstrāde
  • Pasaku jaunumi
  • Pievienot Google