Kādam puisēnam bij grūtas dienas - nikna pamāte to nevar ieredzēt ne acu galā. Reiz puisēns aizbrauc tēvam uz tirgu līdz. Tēvs tirgū grib priekš puisēna zirgu nopirkt, bet puisēns saka: "Tēt, tie zirgi priekš manis par dārgu, brauksim labāk mājā."

   Labi. Uz ceļa tie satiek vecu sirmgalvi, kuram tāds zirdziņš, kā ne paiet. Puisēnam vājais krabiņš iekrīt acīs. Viņš lūdz tēvu, lai to priekš viņa pērkot. Tēvs gan pretojās, kur tādu likšot, bet, kad nu lūdzās - lai notiek arī. Puisēns pārved savu krabiņu mājā un sāk to kopt. Un, skaties tik, par vienu nedēļu kakls, kā ritenis, mugura, kā lāva. Tas pamātei vēl jo vairāk rieba. Zirgs ar puisēnu esot velna pilni! Kādu dienu pamāte nevar vairs savas dusmas savaldīt- viņa apņemas puisēnu ar velna rutku nonāvēt. Bet labais zirgs puisītim izlīdz- pamātes nodomu izzinājis, stāv bēdīgs, nodūris galvu pie siles, ne ēd, ne ir. Puisēns, to redzēdams, prasa: "Diezin, zirdziņ, kas tev noticis?"

   Zirgs tūlīt sāk runāt un atbild: "Kā nenoskumt - pamāte tevi grib nolietāt. Viņa iedrupinājuse piena maizē velna rutku. Neēdi vis dēliņ, pienamaizi, citādi būsi pagalam."
Puisēns paklausa un paliek dzīvs. Otrā dienā zirgs atkal bēdīgs.

   "Kas nu tev labs, zirdziņ, uzgājis?"

   "Jā, pamāte izvārījuse velna rutka putru priekš tevis. Neēdi!"

   Puisēns paklausa un neēd. Bet nu pamāte nevar vairs izbrīnīties, kas puisēnam padomu piedod. Viņa aiziet pie raganas, lai tā pasacītu, kas puisēna padoma devējs. Ragana atbild: "Treknais zirgs stallī. Kauj zirgu nost, tad puisēnu nonāvēsi!"

   Labi - kaušot nost.

   Trešā dienā zirgs atkal bēdīgs.

   "Kas nu tev, labo zirdziņ, uzgājis?"

   "Jā, pamāte mani nokaus. Bet, nekas, tik paklausi mani, tad būs labi. Ja nu pamāte mani kaus, tad pienāci labi tuvu, lai manas asinis varētu tev uz cepuri uzsprāgt. Cepuri aproci dārzā. Tai vietā izaugs zelta bumbiere, zelta augļiem. Tu vari augļus ēst, cik gribi, bet, ja pamāte ēdīs, tad tik paskaties, kas notiks."

   Puisēns tā dara. Zirgu kaujot tam uzsprāgst viena asins pile uz cepuri. Cepuri tas aprok dārzā. Tur izaug zelta bumbiere, zelta augļiem. Puisēnam augļi ļoti smeķ. Pamāte to ieskatās, tai arī kārums uznāk. Bet līdz ko vecene vienu augli apēd, tā atkrīt augšpēdu un izdziest.