Reiz viens kurpnieks taisījis par gadu trīs pāri kurpju, un tā bijusi visa viņa pelņa. Bet viņš taisījis ļoti smukas kurpes, jo neviens tanī apvidū tā nestrādājis. Tur par gadu bijis trīs reiz tirgus. Vienā tirgus dienā kurpnieks iedod vienu pāri kurpju savam dēlam, lai tas aiznes un pārdod.

  Dēls paņem kurpju pāri un aiziet. Nāk gan dažādi pircēji un prasa, cik maksā tās smukās kurpes, bet viņš nerunā neviena vārda. Tā jau nāk pie vakara un visi tirdzinieki aizbrauc uz māju, bet kurpnieka dēls vēl stāv ar savu kurpju pāri. Ķēniņa meita arī aiziet uz tirgu pastaigāties un ierauga, ka tur vēl viens stāv ar kurpju pāri. Viņa pieiet klāt un redz, ka kurpes ļoti smukas, un prasa cik maksājot šīs kurpes. Šis atbild: "Paceliet savus svārkus līdz ceļiem, tad jūs varat tās kurpes paņemt."

   Ķēniņa meita apskatās visapkārt un redz, ka neviena nav, paceļ svārkus un paņem kurpes. Dēls pārnāk mājās - tēvs prasa, kur ir nauda. Dēls atbild: "Kurpes gan pārdevu, bet naudas nedabūju."

   Tēvs sabar dēlu, lai tā vairs nedarot. Otru tirgus dienu tēvs aizsūta dēlu ar otru pāri kurpju un šoreiz šis atkal nepārdod. Kad visi tirdzinieki ir aizbraukuši, ķēniņa meita iet atkal pastaigāties un ierauga puiku stāvam ar kurpju pāri. Viņa pieiet klāt un prasa, cik maksā tās kurpes, bet šis atbild: "Paceliet svārkus līdz krūtīm, tad es atdošu!"

   Ķēniņa meita noskatās, ka neviens neredz, paceļ arī svārkus un paņem kurpes. Dēls pārnāk mājā - tēvs prasa, kur ir nauda. Dēls atbild, ka neesot dabūjis. Nu tēvs ņem piekauj dēlu un teic: "Ko tu domā, kā lai mēs iztiekam?"

   Bet neko darīt, kurpes ir atdotas un naudas nav. Tēvs iedod dēlam trešo pāri kurpju un tas arī šoreiz nepārdod nevienam. Vakarā atkal ķēniņa meita ierauga šo, pienāk un prasa, cik maksāšot. Dēls atbild: "Pacel svārkus līdz kaklam, tad ņem."

   Kēniņa meita paceļ svārkus un paņem kurpes. Dēls pārnāk mājā - tēvs prasa pēc naudas, bet šim nav ko dot. Nu tēvs ņem un aizdzen dēlu projām. Dēls arī aiziet, salīgst vienā mājā par ganu. Tās zemes ķēniņš izsludina, ka viņš grib izprecināt savu meitu, bet gan tik tādam, kas atminēs tās trīs savādās zīmes, kas viņai ir uz miesas. Sabrauc daudz ķēniņa dēlu, jo visi grib iegūt skaisto ķēniņa meitu par sievu, bet neviens nevar uzminēt tās zīmes. Kurpnieka dēls arī ies minēt, bet pa trepēm kāpjot satiek vienu ķēniņa dēlu, kas arī atbraucis minēt. Šis ierauga tādu vienkāršu zemnieka puisi un prasa: "Kur tu iesi?"

"Iešu minēt."

"Ja tu zini tās zīmes, tad pasaki man!"

"Ja tu man šo cepuri piebērsi pilnu ar zeltu, tad es tev pateikšu."

Kēniņa dēls arī pieber un priecājas, ka nu varēs dabūt ķēniņa meitu. Kurpnieka dēls stāsta: "Viņai ir zelta mežs un starp pupiem divas dimanta zvaigznes."

Ķēniņa dēls priecīgs ieskrien iekšā, bet apdomājies, kā lai viņš tik rupji sakot un atvainojoties saka, ka vēl pārdomāšot. Kurpnieka dēls paņem naudu, aiznes savam tēvam un teic: "Te tev nauda par vienu kurpju pāri!"

Tēvs ir ļoti priecīgs par tik lielu naudu, bet dēls otrā dienā ies vēl minēt. Šoreiz sastop citu ķēniņa dēlu un dabū otru cepuri zelta. Atdevis naudu tēvam, viņš iet atkal uz pili, kur sastop trešo ķēniņa dēlu, no kā dabū trešo cepuri zelta.

Pienākusi ceturtā diena un neviens vēl nav tās zīmes atminējis. Kurpnieka dēls atkal iet uz pili, bet šoreiz taisni zālē iekšā, kur vēl sēd visi ķēniņa dēli un arī ķēniņš ar ķēniņieti. Viņš pieiet pie tiem klāt un pasaka tās zīmes. Zīmes nu gan ir uzminētas, bet ķēniņš negrib atdot meitu kurpnieka dēlam. Kēniņš saka: "Es izvēlēšos arī vienu ķēniņa dēlu, un jums abiem būs jāiet pie manas meitas gulēt. Kad nu es rītā iešu jūs modināt, tad uz kuru pusi mana meita būs pagriezusies, tas dabūs viņu par sievu."

Kurpnieka dēls aiziet un nopērk divi pudeles vīna, bet tai vienā pudelē ieber caurējamās zāles. Tad viņš ieiet kopā ar ķēniņa dēlu vienā istabā un gaida. Kad nakti ķēniņa meita aizmigusi, jaunais kurpnieks izņem vīnu un sāk dzert. Ķēniņa dēls prasa, lai dodot šim arī nodzerties. Kurpnieka dēls izjem sazāļoto vīna pudeli un iedod šim. Drīzumā ķēniņa dēlam sāk sāpēt vēders. Viņš skrien gan ārā, bet notaisa arī savas drēbes. Ķēniņa meita, saodusi nelabu smaku, apgriezusies uz to pusi, kur gulēja kurpnieka dēls, un aizmigusi. Rītā nāk ķēniņš un nu redz, ka meita pagriezusies uz kurpnieka dēla pusi. Tā nu viņš arī atdevis šim savu meitu par sievu.