Iesākumā balodis olas dējis zemē. Bet lapsa vienreiz izēdusi olas. Par to balodis briesmīgi sūdzējies: "Puspūru olu piedēju! - tukš!"

Un tā viņš vēl šodien daudzinot. Bet nu lai turpmāk nelaimi novērstu, balodis saaicinājis citus putnus un apņemies izmācīties perēkli taisīt.

Tomēr, kas noticis? Citi putni, tikko sākuši zarus vīt kopā — balodis jau saucis: "Protu, protu!" Labi, šie aizlaidušies: kad prot, ko tur vairāk darīt!

Bet vēlāk balodis atjēdzies: neprot vis. Nu aicinājis otrreiz putnus talkā. Šie sanākuši, ievijuši atkal dažus zarus, gandrīz jau pusē būtu bijis gatavs, te balodis pulkā atkal: "Protu, protu!"

Labi, kad prot, ko tur darīt — aizlaidušies. Bet, kur nu nejēga — ne pratis, nekā. Nu aicinājis vēl trešoreiz palīgā; bet putni vairs nenākuši. Un tā baloža pērklis palicis tāds rets: kā tikko olas cauri nekrīt.