Citreiz dzīvojis ļoti stiprs vīrs, pretinieka nevarējis nekur atrast. Reiz šis pats stiprinieks vedinājies ar darbiniekiem cīkstoties, bet darbinieki negājuši.

   "Nu, ja jūs, knēveļi, nenākiet, tad lai nāk pats devītais ar mani spēkoties!" stiprinieks iesaucies. Bet līdz ko šos vārdus izteicis, te velns arī klāt - lai nākot šurp, ja tā izbadējies, savus spēkus rādīt.

   "Nu, Dieviņ augstais, nāc man par palīgu velnu pārvarēt!" stiprinieks iesaucies, plaukstas spļaudams.

   "Tagad vairs ne par ko spēkoties!" velns, to dzirdēdams, sacījis. "Jūs esiet divi un es tik viens!"

   Velns aizmucis, ka visa tupele nosprāguse. Tai vietā, kur velnam tupele nomukuse - izcēlies bezgalīgs purvs.