Kāds ķēniņš spiedis savu meitu, lai precoties. Bet meita nevarējuse patīkamu līgavaini atrast. Beidzot tēvs noteicis īsi: "Rītu, meitiņ, eij pa ceļu un kuru pirmo satieci to ņem par vīru!"

   Meita tā darījuse. Bet par nelaimi, satikuse trīs tēva dēlus. Kuru nu ņemt? Bet ķēniņa meita ātri apdomājusēs, viņa teikuse: "Jūs esiet visi trīs braši zēni! Viens man no jums jāprec, bet tā ka nezinu, kuru lai īsti ņemu, tad darīšu tā: eita visi trīs pasaulē un kurš man pēc gada laika varēs to labāko lietu pārnest, to precēšu."

   Tēva dēli aizgājuši. Pie krusta ceļa tie izšķīrušies, norunādami pēc gada laika tai pašā vietā satikties.

   Pēc laba laika pirmais tēva dēls nonācis svešā pilsētā un ilgi ilgi meklējis, lai atrastu to labāko lietu. Beidzot tas iegājis vecu grabažu bodī. Tur ieraudzījis starp vecām grabažām skaistu ābolu.

   "Kāpēc mētā tik skaistu ābolu pa grabažām?" tēva dēls jautājis.

   "Lai, lai," bodnieks atbildējis, "dārgas lietas nevar uz loga turēt: var nozagt."

   "Vaj tad ābols tik dārgs ir?" tēva dēls prasījis.

   "Ir gan - maksā 100 dukātu."

   "Kādēļ tad tik dārgi!"

   "Tamdēļ vien, ka ar viņu var, tiklīdz to pār lūpām pārvelk, katru mirēju veselu padarīt."
"Pārdodi man dārgo ābolu."

   "Labi!" bodnieks atbildējis, "samaksā 100 dukātu - še!

   Tēva dēls izvilcis 100 dukātu, paņēmis ābolu un aizgājis.

   Otris tēva dēls arī nonācis kādā svešā pilsētā un ilgi ilgi meklējis labāko lietu. Beidzot iegājis vecā lupatu bodi un ieraudzījis tur spožu spieģeli.

   "Kāpēc spožais spieģelis mētājas pa lupatām?" tēva dēls jautājis.

   "Nekas," bodnieks atbildējis, "dārgas lietas nevajaga uz loga turēt: var nozagt."

   "Vaj tad spieģelis tik dārgs ir?

   "Ir gan - maksā 100 dukātu."

   "Kādēļ tik dārgs?"

   "Tamdēļ vien, ka viņā paskatoties var redzēt visu, kas pasaulē notiekas."

   "Pārdodi man dārgo spieģeli."

   "Labi," bodnieks atbildējis, "samaksā 100 dukātu - še!" Tēva dēls izvilcis 100 dukātu, paņēmis spieģeli un aizgājis.

   Trešais tēva dēls arī nonācis kādā svešā pilsētā un ilgi ilgi meklējis labāko lietu.

   Beidzot iegājis pussakritušā grabažu bodī un ieraudzījis jaunus seglus.
"Kāpēc jaunie segli mētājas starp vecam grabažām?" tēva dēls jautājis.

   "Nekas," bodnieks atbildējis, dārgas lietas nevajaga uz loga turēt: tās var nozagt."

   "Vaj tad segli tik dārgi ir?

   "Ir gan - maksā 100 dukātu."

   "Kādēļ tik dārgi?"

   "Tamdēļ vien, ka ar viņiem var acumirklī aizlaisties, kur tik vēlas." Pārdodi man dārgos seglus."

   "Pārdodi man dārgos seglus."

"Labi," bodnieks atbildējis, "samaksā 100 dukātu - še!"

   Tēva dēls izvilcis 100 dukātu, paņēmis seglus un aizgājis. Norunātā laikā visi trīs tēva dēli satikušies pie krusta ceļa.

   Tie divi prasījuši tam vienam: "Nu, kādu labāko lietu tu atradi?"

   "Es atradu tādu ābolu, ar kuru var katru mirēju veselu padarīt.

   "Nu, ko tu atradi?"

   "Es atradu tādu spieģeli, kurā var visu redzēt, kas tik pasaulē notiekas.""Rādi šurp!" tie divi iesaukušies, "varēsim paskatīties, ko acumirklī mūsu ķēniņa meita dara. Paskatoties - ak tu manu sūro dieniņu: ķēniņa meita patlaban taisās izdzist - tik slima.

   "Aj! pirmais tēva dēls gaudojis, "būtu es ar savu ābolu pie slimnieces, tad vēl to atveseļotu!"
"Nekas!" trešais tēva dēls iesaucies, "es atradu tādus seglus, ar kuriem acumirklī nokļūstu, kur gribu. Sēdīsimies visi trīs seglos un posīsim projām!"

   Labi - tā izdarījuši. Ķēniņa meita vēl mazuliet bijuse dzīva. Pirmais tēva dēls pavilcis ar ābolu gar lūpam: slimniece acumirklī bijuse vesela - cēlusēs augšā.

   "Tu man esi atradis to labāko lietu!" ķēniņa meita sacījuse uz ābola atradēju.
"Nekā!" spieģeļa atradējs iesaucies, "labāko lietu es atradu: mans spieģelis bij īstenais glābējs, jo, ja nebūtu ieraudzīta slimniece, tad, zināms, arī nebūtu izglābta."

   "Nekā!" seglu atradējs iesaucies, "labāko lietu es atradu: mani segli tik izglāba slimnieci, jo, ko būtu līdzējis slimnieci ieraudzīt, ja nebūtu iespējams acumirklī turp nokļūt?"
"Nekā!" ābola atradējs iesaucies, "labāko lietu es tik atradu: ko līdzēja slimnieci ieraudzīt, ko līdzēja steigties, ja nebija ābola, ar ko izglābt."

   Trīs tēva dēli iesāka strīdēties. Viens gribēja taisnību, otrs gribēja taisnību, viens gribēja ķēniņa meitu precēt, otrs gribēja.

   Kurš no viņiem nu apprecēja ķēniņa meitu?

   Atbilde: neviens, jo viņi strīdas vēl šodien.