Zaķītis ielien cimdā, un nu sāk visi trīs dancot.

   Vilks, bēgdams no aukstuma, ierauga cimdiņu un jautā: «Kas tai cimdiņā danco?»

   «Es, muša ķēniņiene, pelīte pīkstīte, zaķītis baltļipītis. Bet kas tu tāds esi?»

   «Es esmu vilks strupausis. Ielaidiet mani pasildīties!»

   «Labi, lien un sildies!»

   Vilks ielien cimdiņā, un nu sāk visi četratā dancot.

   Lācis, bēgdams no aukstuma, atrod cimdiņu un jautā: «Kas tur tai cimdiņā danco?»

   «Es, muša ķēniņiene, pelīte pīkstīte, zaķītis baltļipītis, vilciņš strupausītis. Bet kas tu tāds esi?»

   «Es —pats lielais pinka. Laidiet mani pasildīties!»

   «Labi, lien un sildies.»

   Lācis ielien cimdiņā, un nu visi piecatā sāk pa cimdiņu dancot.

   Kur bijis, kur ne, atskrien gailis un aizdziedas: «Kikerigū!»

   Dancotāji nobīstas un visi sāk ar spēku lauzties no cimdiņa ārā. Muša dodas uz ķēniņa pili, pelīte uz kartupeļu pagrabu, zaķītis auzās, vilks krūmos, lācis mežā.

   Skriedami saplēš vecīša cimdiņu. Un tā vecītis līdz šai dienai staigā ar vienu cimdiņu.