Šeit viss ir dzīvs un zaļš un vienkāršs. Tāpēc man te patīk. Es sajūsminos, elpojot vien, klausoties klusumu. Te ir tik skaļš klusums. Tas tāpēc, ka egles dzied. Es esmu meža sirds, mani te pazīst. Citi domā, ka es esmu skaistākā dzīvība. Pati īsti nezinu. Nu, esmu tāda zaļa, smaržoju pēc skujām un briežu mugurām.

   Jā, par tiem briežiem – tas tāpēc, ka viņi priecājas skraidīt pa mežu, un es, gribot-negribot sāku smaržot tā, kā viņi. Es par to nesatraucos, jo brieži ir mani draugi un es priecājos, ka viņiem te patīk. Te ir interesanti.

   Nesen briedis spēlējās ar vāveri – kurš kuru noskries, tas varēs izdzert visu ūdeni no peļķes klajumā. Mums mežā ir tik tīras peļķes! Ūdens te spīd kopā ar sauli un dzied egļu korī. Kad pirmo reizi redzēju, pati brīnījos... Ūdens te ir no debesīm un, man liekas, enģeļi to lej mežā. Droši vien viņi arī izdarīja tā, lai ūdens prastu dziedāt, būtu brīnumtīrs un varētu spīdēt kopā ar sauli. Atnāc ciemos, tad jau redzēsi. Ūdens dažreiz pastrādā kādu joku.

   Toreiz, kad briedis skrējās ar vāveri, ūdens noslēpās – aiztecēja pie puķēm un piedāvāja sevi izdzert. Puķes piekrita un uzreiz paaugās garākas. Tā briedis ar vāveri atskrēja pie peļķes, ūdeni neatrada, un, nesapratuši, kas par brīnumiem, nolēma, ka pirmo vietu iegūs abi un nevienam par šīm sacensībām nestāstīs. Viņi ir praktiski zvēri, tāpēc izdomāja citu spēli – paslēpes ar ežiem. Abi varēja rotaļāties, cik ilgi vien gribēja, jo mežā ir droši, zvēri viens otru pazīst, ir draugi, kaimiņi un labi paziņas.

   Te ir tik lieliski, ka neviens nesstraucas par netīrām drēbēm, mājasdarbiem, naudu, noziedzību un inflāciju. Mežā visi ir stipri un veseli. Un staigā pa pliko! Pēdējā laikā daži gan runā, ka egles ir izdomājušas speciālus uzstāšanās tērpus, bet, manuprāt, tās ir tikai tādas egļu padarīšanas. Katrā ziņā pašus tērpus vēl neviens nav redzējis, bet daži zin baumot, ka tie būšot, kā saka, balti un pūkaini. Tad jau redzēs, nākošais egļu koncerts būs ziemā...

   Mežā dzīvojusi esmu vienmēr, jau ļoti sen. Man nekad nav bijis skumji vai garlaicīgi. Visa ir diezgan un es redzu, ka mežā visi prot vienoties, piemēram, bites grib savākt medu lācim dzimšanas dienā, tāpēc viņas sarunāja ar puķēm, ka varēs ņemt medus putekšņus. Puķēm nav žēl, jo viņām garšo ūdens, nevis medus, bet par to, ka bites savāc prom putekšņus, puķes apsolīja augt arī nākamgad un arī pēc tam. Nezinu, kāpēc tā, bet puķēm ir tāda daba. Lai nu kā, visi par to priecājas, jo tad lācim vienmēr nodrošināts galvenais dzimšanas dienas balles pārsteigums un dažviet mežā ir krāsains, jo tur aug puķes.

   Par to sevišķi priecājas zāle, kas uzskata, ka puķes ir tāda kā rotaslieta, kas domāta zāles smukuma vajadzībām. Puķes saka, ka viņas aug tikai pašas savam priekam. Un daudz neko vairāk arī nevar pastāstīt. Viss, kas mežā notiek, ir brīnums, kas iespējams tikai te. Es nezinu, kas ir cilvēks. Zaķis teica, ka cilvēks ir inflācija. Prasīju zaķim, kas tad ir inflācija un viņš atbildēja, ka tā ir nelaime. Prasīju, kas ir nelaime, viņš teica, ka nelaime ir mājasdarbi. Par mājasdarbiem zaķis skaidri nezināja, tikai teica, ka tas ir kaut kas līdzīgs netīrām drēbēm, vai kaut kam citam, par ko visi uztraucas. Ak, jā. Zaķis teica, ka cilvēki visu laiku uztraucas. Tas gan ir jocīgi. Bet laikam viņiem tā pieņemts. Mežā gan neviens neuztraucas.

   Tagad man vajag dzert priežu tēju. Šovakar ciemos nāks migla un rīkos paslēpes, tāpēc vajag iedzert kaut ko siltu, lai ir spēks spēlēties ilgi. Aiznesīšu tēju arī ezim, jo viņš teica, ka paliks mājās, rakstīt egļu korim notis. Ja kādreiz atnāc uz mežu, tad pasauc mani. Tas ir vienkārši, vajag tikai padziedāt egļu dziesmiņas un es jau iešu parādīt Tev trikus ar ūdeni, plikus zvērus un citus brīnumus.    Būs interesanti.