Skopulis sēdēja aiz naga un vāca nagu melnumus. Cik es makšķerējot meklēju sliekas, tik Skopulis pievāca zemi. Cik es zemenes rušināju, tik viņš pievāca zemi. Tā, galu galā, bija zemeņu zeme un burkānu zeme, bet viņš pievāca sev. Mēs sastrīdējāmies. Es paņēmu vīlīti un iztīrīju nagapakšas. Skopulis kliedza par lielu netaisnību. Es ar nagu vīlīti esot saspiedis viņa suni, sūdzēšot mani tiesā. Kas nu šim par suni — bacilis! Visparastākais nekrietnākais bacilis! Tādu ja ierij, mēri var dabūt, tīfu un caureju uz visu mūžu.

   Pēc kāda laika skatos — Skopulis atkal sēž zem naga un vāc naga melnumus. Savācis trīs akmeņogļu putekļus, divas zāģu skaidiņas, no sviestmaizes mazu sviesta drupatiņu un visu to salipinājis kopā — te viņam būšot kalnadārzs. Savācis trīs miltiņus no maizes garozas, vienu papīrlīmes gabaliņu un kaut kādu netīrumu no lifta pogas — taisīšot lecektis, stādīšot agros salātus. Es paņēmu vīlīti, iztīrīju nagus. Skopulis kliedz: es šim dārgakmeni nozadzis! Kādu dārgakmeni — cukurgrauda drumstaliņu. Man jau bija tikai viens Skopulis — pats spītīgākais un izturīgākais.

   Bet Jurītis ar šiem necīnījās, un viņam dzīvoja un rauša melnumus zem nagiem desmit skopuļi — pa vienam zem katra naga un vasarā vēl desmit — zem kāju nagiem arī. Skopuļi Juri tagad galīgi pievārējuši. Pierunājuši, lai viņš, kad mazgājas, notin pirkstu galus ar marli, lai nagu melnumus neaizskalo.

   Vispār katru mazgāšanos skopuļi smagi pārdzīvo. Viņi mazgāšanos sauc par Lielo Katastrofu. Kad man ir laiks, es pirms mazgāšanās pavēroju, ko dara Skopulis. Skopulis nostiprina melnumus un ar visādiem piķiem un sveķiem līmē mājas jumtu pie nagapakšas, lai tā tur pakaras un to mazgāšanās plūdos neaiznes. Pēc katriem plūdiem viņš pievāc atkal neatlaidīgi visu, ko var dabūt. Pie Jura šie dzīvo bagāti, ceļ pat siltumnīcas, krāj naudu krājkasē. Utubungas Skopulis pat pirkšot vieglo mašīnu un tad braukšot apkārt pa pasauli, mušu mēslus vākdams. Bet Zeltnesēja Skopulis krājot putekļus, kas no gredzeniem noberžoties. Reizēm viņš pat redzēts ar mazu nazīti kasām no gredzena nost zelta skaidiņas. Bet Juris neliekas ne zinis. Nu jau viņam Skopulis esot ievācies arī vienā ausī. Stādīšot tulpes! Tāpēc es domāju — cik es runāju no šīs puses, Juris slikti dzird. Drīz Skopulis uzcels ausij sētu priekšā un Juris nekā vairs nedzirdēs.