Es esmu Pelēkais. Es esmu pelēks kā pelēns. Es esmu pelēks kā putns, kā puteklis, kā pelni. Es esmu Puteklis. Tikai tāpēc, ka es esmu, tikai tāpēc citas krāsas var izcelties.

   Kur es esmu?

   Kur jūs mani varat ieraudzīt? Visur.

   Bet sāksim ar pavasari.

   Pelēkā pavasarī viss ir pelēks, sniegs ir nokusis, zeme pelēka un pumpuri pelēki.

   Bet pārplīst pelēkais pumpurs (tas ir mans pelēkais pumpurs), un uzzied — pūpols! Vai pūpols būtu tik skaists un balts, ja es, Pelēkais, pavasarī nebūtu tik pelēks? Pelēkā pavasarī pelēkā zemē izlien zaļa tulpe, pelēkā zemē izlien sarkani rabarberi kā velna ragi.

   Vai sāksim ar rītu. Pelēkā rīta krēslā peld balti miglas palagi pļavā. Vai migla liktos tik balta, ja nebūtu rīts tik pelēks? Pelēkā padebesī lec rīta sarkanā saule, un visi ierauga, cik tā skaista. Pelēkā padebesī peld zelta mēness, un visi nu ierauga — oh, cik tas skaists! Bet skaists tikai tāpēc, ka padebesis bija pelēks. Es esmu pirms visām krāsām. Es esmu pirms visām krāsām, kuras cilvēki gaida. Pelēkā rītā viņi gaida sauli, pelēkā naktī — mēnesi. Pelēkā pavasarī viņi gaida ziedus, pelēkā rudenī— baltu sniegu. Es esmu Pelēkais, un manis dēļ cilvēki meklē citas krāsas.

   Es esmu gandrīz vissvarīgākā krāsa.

   Viss kļūst skaists tikai tad, ja noliek mani blakus.

   Baltais angoras kaķis ir skaists, jo blakus es esmu pelēks.

   Ja nebūtu pelēku zvirbuļu, kanārijputniņus nebūtu ar ko salīdzināt.

   Krāsaini putniņi ir skaisti tāpēc, ka ir pelēkie putniņi.

   Baltās pelītes ir jaukas tāpēc, ka ir pelēkās pelītes, baltās smiltiņas tāpēc, ka ir pelēkās.

   Es esmu Pelēkais. Es palīdzu visām krāsām.

   Ja viņas pašas neprot, es tās izstumju no sevis virspusē, lai visi skatās. No sava pelēkā lietus mākoņa es izstumju krāsainu varavīksni. Es neesmu skaudīgs, man nav žēl, es pats palieku aizmugurē. Es izpūšu krāsas no sevis, kā pelēks ziepjūdens izpūš krāsainu burbuli salmiņa galā. Vai jūs tā esat pūtuši? Tad jau jūs zināt, ka es tas esmu, kas jums palīdz, — es, Pelēkais.

   Kāds es izskatos?

   Es jau teicu: skatieties putekļos, skatieties pelēnos, skatieties pelnos.

   Un tad iesviediet krāsainu pogu pelnos.

   Nu jūs redzat?

   Ir skaista, krāsaina poga, vai ne?

   Un aiz tās?

   Kas ir aiz tās?

   Tas esmu es — Pelēkais.