Tā zirgam tika noteikts, tāpēc tuvumā viņu tik reti kāds redz, gandrīz nemaz neredz. Un cilvēki ilgojas pēc tālumiem. Kad agros pavasaros atnāk strazdi un zem lazdām zied zilās vizbules, skatieties uzmanīgi — vai tur nav zilā zirga pēdas? Reizēm pavasarī dārzā ir noēstas zilās hiacintes. Vasarā ejiet klusu pa laukiem, kad lini zied vai rudzu laukā zied rudzupuķes — zilais zirgs tur ganās. Reiz viņš noēda Intiņai zilās puķītes no saulessarga. Viņa pavasarī aizgāja uz mežmalu un mācījās ģeometriju, gatavojās eksāmeniem, noliek saulessargu sāņus un tikai mācās teorēmas. Pēc tam ies mājās, skatās: tas vairs nav viņas saulessargs!

   Visas zilās puķītes noēstas, palikušas tikai dzeltenās. Un kā viņš tik sīki izlupinājis tādas maziņas starp mazajām? Vienreiz mēs tūrisma braucienā pusdienojām un paklājām pļaviņā skaistu vaskadrānu, zilām plūmēm izzīmētu. Paēdām, aizgājām peldēties un, kad atnācām atpakaļ, no galda drānas visas zilās plūmes bija noēstas. Atkal tepat, kaut kur tuvumā bijis zilais zirgs. Sevišķi viņam garšo meiteņu zilās matu bantes.

   Bet baltajā ziemā viņu var redzēt krēslas stundās tur, kur egles met garas un zilas ēnas. Tur viņš laiza zilās ēnas un izskatās nosalis.

   Bet, ja jūs gribat viņu redzēt pavisam, pavisam tuvu un varbūt pat nofotografēt, tad nolieciet pagalmā pavakara krēslā katliņu ar melleņu ķiļķēniem, mellenes viņam ļoti garšo. Tie, kas jāj ar zilo zirgu, tie visu pasauli redz zilu: esot zili zaķi, zili pūpēži un zilas ievas. Tāpēc jau arī saka: zili brīnumi.

   Pats zilais zirgs jau ir zils brīnums, un, kas ar viņu jāj, — redz zilus brīnumus. Parasti gan viņš laižot sev tuvumā un atļaujot ar sevi jāt tikai dzejniekiem, bet ja jums ir saujiņa zilu auzu... Vai jums ir saujiņa zilu auzu?