Šī ir oriģinālās lapas neoficiālā statiskā kopija. Jautājumi/ieteikumi/pretenzijas: @virtulis vai danko@very.lv. 10 GiB torrents ar visu, kas ir.
Pasakas.net

Pasakas

Gudrais muļķis

Teicējs: Lauris Subatnieks

Samazināt teksta izmēru Palielināt teksta izmēru

Reiz sensenos laikos dzīvoja kāda ģimene ar labiem ciltsrakstiem, kas kādreiz bija bijusi ļoti bagāta, bet nu bija kļuvusi nabaga. Tajā pašā vietā dzīvoja arī cita ģimene, kas kādreiz bija bijusi ļoti nabadzīga, bet tagad bija kļuvusi bagāta. Abas sievietes - bijušā bagātnieka sieva un pašreizējā bagātnieka sieva – kādu dienu satikās templī, kurp bija devušās uz dievkalpojumu. Bagātā sieviete sacīja nabadzīgajai:  „Jā, mēs tagad esam bagāti, bet visi saka, ka mūsu senči ir slikti vai mums to nav vispār. Tagad jūs esat nabagi, bet jūsu senči ir dižciltīgi, tāpēc dodiet man savu dēlu priekš manas meitas." Nabaga sieviete teica: „Labi, jūs varat viņu dabūt.” Viņas dēls kādreiz bija bijis ļoti gudrs, bet tagad viņš bija sajucis prātā. Bagātie cilvēki uzzināja par dēla stāvokli un, nepaziņojot nabadzīgajai ģimenei, sameklēja citas ģimenes dēlu, kuru viņu meita apprecēja.

Kad nabaga cilvēki to redzēja, viņi ļoti sadusmojās uz savu dēlu un teica: „Ja tu būtu kaut cik prātīgs, tu būtu iekļuvis tajā bagātajā ģimenē, bet tādu pusmuļķi kā tevi  neviens negrib." Dēls atteica: „Nav, ko vainot mani, ja ar maniem senčiem viss būtu bijis kārtībā, arī ar mani viss būtu labi. Viņu grēki tagad piemeklē mani."

Viņa tēvs un māte iedeva viņam četrus zelta gabalus un lika viņam iet prom uz attālu pilsētu un mēģināt atveseļoties.

Muļķis gāja pa ceļu, un viņam pa priekšu soļoja kāds gans, bet ganam pa priekšu tipināja putniņš, kas ļoti skaisti dziedāja. Kad gans tuvojās putniņam, tas apklusa, un gans sacīja: „Tava balss ir ļoti skaista, bet kāpēc tu pārstāji dziedāt man pienākot?"

Pusmuļķis, kas bija gājis aiz gana, tagad pienāca pie viņa un teica: „Iemāci man to, ko tu teici šim putnam, un es došu tev zelta gabalu.”

Gans iemācīja zēnam savu sakāmo, zēns viņam iedeva vienu no saviem zelta gabaliem un devās tālāk. Drīz viņš dzirdēja mednieku sakām lapsai: „,Tev ir skaists kažoks, un kādu dienu es tevi nogalināšu un dabūšu to." Muļķis teica medniekam: „Iemāci man to, ko tu teici lapsai, un es došu tev zelta gabalu." Viņi brīdi patērzēja, mednieks iemācīja zēnam savu sakāmo, un zēns viņam iedeva vienu no saviem zelta gabaliem.

Muļķis gāja tālāk, līdz nonāca līdz vietai, kur atradās divi tilti, viens bija uzbūvēts no viena baļķa, bet otrs – no diviem. Šeit stāvēja un sarunājās divi vīrieši. Viens teica: „Sarīkosim skriešanas sacīkstes pār šo tiltu. Es skriešu pa tiltu no viena baļķa, jo tas ir īsāks un es nonākšu galā ātrāk, bet tu skriesi pa otru, kas sastāv no diviem baļķiem." Muļķis dzirdēja viņu sarunu, pienāca klāt un teica, „Iemāciet man to, ko jūs nupat runājāt, un es jums došu zelta gabalu." Viņi iemācīja muļķim šo sakāmo, viņš šķīrās no nākamā zelta naudas gabala. Muļķis gāja tālāk un redzēja divus puišus kaujamies, un viens no viņiem teica: „Ja tu neuzvedīsies, kā pieklājas, es tevi nosūtīšu pie tiesneša." Muļķis lūdza, lai viņam iemāca šo sakāmo, un šķīrās no sava pēdējā zelta gabala.

Tagad, kad viņa nauda bija iztērēta, muļķis nolēma atgriezties savā zemē. Kad viņš sasniedza mājas, visi svinēja bagātās meitenes un viņas vīra kāzas. Muļķis iejuka pūlī, bet meitene redzēja viņu un sacīja: „Man nenāks par labu, ja iešu ārā, viņam būs skumji redzēt mani." Bet muļķis tomēr satika viņu. Tā kā viņš zināja tikai četrus teikumus, viņš pateica pirmo no tiem: „Tu esi skaists putns, un tava balss ir skaista. Kāpēc tu pārtrauci dziedāt, man pienākot?"

Meiten iegāja mājā un teica vecākiem: „Vai jūs pazīstat to muļķi, kuram jūs gribējāt mani izprecināt? Man jāatzīst, ka viņš ir diezgan apķērīgs." Vecāki teica, lai meita uzvedot viņu uz mājas augšstāvu un viņi vismaz pacienāšot viņu ar kaut ko garšīgu.

Tad viņš teica savu nākamo teikumu: „Lapsa, tev ir ļoti skaisti mati, un kādu dienu tu nonāksi manās rokās." Līgava aizskrēja pie tēva un mātes un teica: „Ak, viņš bija ārkārtīgi pārdrošs, ja jūs tikai būtu dzirdējuši, ko viņš man teica."

Pēc brīža, kad viņi visi sāka ēst, izrādījās, ka visiem nepietiek irbulīšu, tāpēc muļķis saņēma tikai vienu, bet viņš ēda ātri un pateica savu trešo teikumu: „Ja tev ir divi tilti, viens no viena baļķa un viens no diviem baļķiem, ej pa viena baļķa tiltu, jo tas vienmēr ir ātrākais ceļš." Meitene izstāstīja to tēvam un mātei, un viņi secināja, ka viņš vispār nav muļķis. Kad visi viesi bija aizgājuši un šis cilvēks joprojām palika uz vietas, muļķis pateica savu pēdējo teikumu:  „Ja tu izturēsies pret mani šādi, es esmu gatavs nodot tevi tiesnesim." Tad meitenes tēvs teica:  „Viņam nevajadzēs nodot tevi tiesnesim. Viņš šodien nav pateicis daudz, bet tas, ko viņš teica, bija gudri teikts; tāpēc mēs šim otram cilvēkam dosim daudz naudas un nosūtīsim viņu atpakaļ uz mājām, un paturēsim šo cilvēku par tavu vīru."

  1. a
  2. b
  3. c
  4. d
  5. e
  6. f
  7. g
  8. h
  9. i
  10. j
  11. k
  12. l
  13. m
  14. n
  15. o
  16. p
  17. r
  18. s
  19. t
  20. u
  21. v
  22. z
  23. visas
 

Izmantošana nekomerciāliem mērķiem. Atsauce uz biedrību Ideju Forums obligāta.
e-pasts pasakas@pasakas.net 

Informācija grāmatu autoriem un tulkiem Mūsu draugi
Autortiesības © 2019 Ugunsmūris. Visas tiesības aizsargātas. Cube Systems – web dizains un izstrāde
  • Pasaku jaunumi
  • Pievienot Google