Ieva Āva

  Man bija 4 gadi. Mājās vecs kasešnieks un prāva audioierakstu kolekcija, to starp "Sniegbaltītes skola", "Pārdotie smiekli"u.c., kurus, tad nu dienu no dienas nenogurstoši klausījos, kamēr zināju no galvas. Vakaros pārmaiņus abi vecāki ar grāmatu klēpī sēdēja istabā pie mums ar brāli. Mammīte ļāva ielūkoties Vizmas Belševicas tēlotās Billes gaitās, bet tētis, apvienojot patīkamo ar lietderīgo, priekšā lasīja Skaiļa satīriskos stāstus, kamēr pats smējās kā kutināts.
  Tā nu grāmata, citvakar nenodziestot naktslampiņai līdz ir izdzīvotas stāsta beigas, ar mani ir atceļojusi līdz pat mūsdienām un turpina mācīt, iepriecināt un iedrošināt uz dažu labu aizraujošu piedzīvojumu arī vēl tagad.