Dzirdot visus putnus dažādās balsīs dziedam, pūce ļoti noskumusi, jo vienīgā vēl bijusi bez valodas. Ilgi gudrojusi, ko iesākt. Pēdīgi sataisījusies doties skolā pie cilvēkiem. Cilvēka īsto mājokli nezinādama, pūce iemaldījusies vistu kūtī. Ieraugot gardo kumosu, nespējusi novaldīties, noķērusi vistu un apēdusi. Pēc brīža saimniece nākusi vistas barot. Vienu vistu neatrazdama, dusmīgi saukusi:

— Kur vista, kur vista?

Pūce izbijusies un aizmukusi meža. Tomēr saimnieces vārdi tai palikuši prātā. Tāpēc pūce vēl šodien saucot:

— Kur vista, kur vista?