Mēness ieskatījies Saules meitā un nodomājis ņemt to par savu līgaviņu. Apseglojis kumeļu un jājis precībās. Nojājis pie māmuļas Saules namdurvīm. Saule iznākusi pretim un ievedusi ciemiņu pilī.

Mēness izteicis sava apciemojuma nolūku, bet Saule precinieku noraidījusi, teikdama:

— Ej un rādi citiem savu bālo vaigu, nerēgojies te manā pilī! Mēness, tādas nievas dzirdēdams, apgriezies, gājis ārā un raudādams jājis projām.

Viņa asaras birušas pa visu debess jumu. Tās tad arī esot zvaigznes.