Reiz zvēru ķēniņš rīkoja dzīres un aicināja ciemos visus dzīvniekus. Kad dzīvnieki sapulcējās ap mielasta galdu, ķēniņš redzēja, ka nav ieradies gliemezis. Otrajā dienā ķēniņš nejauši sastapa gliemezi un jautāja:

— Klausies, lēnais, kāpēc tu vakar nebiji mielastā?

— E, ķēniņ, mājās tomēr labāk nekā viesos! — gliemezis atbildēja.

Ķēniņš par tādu atbildi sadusmojās un sacīja:

— Ja jau tev mājās tik ļoti patīk, tad turpmāk vienmēr nes savu māju līdzi.

Kopš tā laika gliemezis nes savu māju uz muguras.