Zvejnieks sazvejojis zušus, uzkūris uguni un sācis cept. Pienācis velns un jautājis:

Ko tu te cep?

Zušus! — zvejnieks atbildējis.

Velns prasījis, lai dodot arī viņam kādu zuti, ko uzcept. Zvejnieks sacījis:

— Ej noķer pats! Tur, kārklu malā, ir.

Velns gājis ķert. Kārklu malā ieraudzījis čūsku un priecīgi iesaucies:

— Ahā! Tūliņ būs rokā!

Čūska tomēr iemukuši kārklu cerā. Velns, savu zuti meklēdams, izlauzījis kārkla krūmu no vienas vietas. Tomēr palicis bešā.

No tā laika kārklu krūmi augot tādi izlauzīti.