Šī ir oriģinālās lapas neoficiālā statiskā kopija. Jautājumi/ieteikumi/pretenzijas: @virtulis vai danko@very.lv. 10 GiB torrents ar visu, kas ir.
Pasakas.net

Teikas

Par pīpēšanu un tabakas šņaukšanu

Teicējs: Ēriks Pozemkovskis

MP3
Samazināt teksta izmēru Palielināt teksta izmēru

Senajos laikos par tādu tabakas pīpēšanu un šņaukšanu ļaudis neko nav zinājuši. Taču reiz noticis dīvains gadījums, pēc kura tabaka ieklīdusi pasaulē. Kāds nabadzīgs vīrelis nodzēris visu savu peļņu — tā, ka nav atlicis ij vērdiņa, ko iedot sievai ar bērniem maizes riecienam. No bēdām un sirdēstiem plencis sadomājis pakārties. Novijis valgu un aizgājis mežā. Bet, kamēr šis staigā pa mežu un meklē ērtāku zaru, pienāk viens kungs un jautā:

Ko tu te gribi darīt?

Gribu pakārties, — vīrelis atbild.

Kāpēc?

— Tāpēc, ka nodzēru visu naudu un nevaru saviem bērniem un sievai maizi apgādāt.

— Tāda nieka dēļ nav jākaras, — kungs teicis.

Tas bijis pats velns, un velnam jau naudas kā pelavu. Tās viņam nekad netrūkst.

— Es tev to naudu došu. Manā pekles valstībā naudas pilni pagrabi. Tev tikai jāuzmin, kā sauc to zāli, kas aug manā dārzā. Ja neuzminēsi, tad jānāk uz pekli man kalpot.

— Cik ilgi es drīkstu minēt? — vīrelis vaicājis.

— Trīs dienas, — velns atbildējis. — Ja esi ar mieru, tad tūliņ skaitīšu tev naudu saujā!

Vīrelis priecīgs, ka tiek pie naudas, solījis velnam visu, ko vien tas vēlējies. Velns nozudis krūmos un pēc brītiņa atgriezies ar visu naudu. Sabēris naudu ķešā, vīrs steidzies mājās, lai jo ātrāk nopirktu maizi. Mājās izstāstījis sievai, kā pie naudas ticis. Bēdājies, ka nu būšot jākalpo velnam, ja neuzminēšot, kā to pekles zāli sauc. Vīrelim sieva bijusi liela gudriniece. Viņa sacījusi:

— Tu, vīriņ, nemaz nebēdā! Es tev pateikšu, kā sauc to zāli, kas aug pekles dārzā.

Manīgā sieva aizgājusi uz mežu un noziedusies ar sveķiem. Pēc tam izvāļājusies dūnās un spalvās. Tagad tā izskatījusies pēc ērmīga putna. Tāda viņa aizgājusi velna dārzā un ielīdusi dīvainajā zālē, kuras nosaukums vīram jāuzmin. Sieva nu lēnām ložņā pa pekles zāli, apstājas un atkal ložņā, gaidīdama, vai neiznāks velns. Un nebijis nemaz ilgi jāgaida, kad šis klāt gan. Ieraudzījis tādu lielu un ērmīgu putnu nobradājam dārgo zāli, velns sācis brēkt:

— Tiš! ārā no manas tabakas! Tiš! ārā no manas tabakas!

Sieva skrējusi arī no pekles dārza ārā un steigusies mājās, ko kājas nes, jo nu viņai zināms, ka velna zāli sauc par tabaku. Bailēs, ka dīvainais vārds neaizmirstas, sieva skriedama nemitīgi atkārtojusi: «Tabaka, tabaka, tabaka!»

Mājās sieva sacījusi vīram:

— To velna zāli, kas pekles dārzā aug, sauc par tabaku.

Vīrs sākumā neticējis, domājis, ka sieva mānās, bet šī tikai smējusies, sacīdama:

— Velns pats man to pateica!

Vīrs izbrīnā raustījis plecus: jātic vien ir! Trešajā dienā gājis pie velna. Līdzko aizgājis zināmajā vietā, velns tūliņ klāt:

Nu, kā sauc manu zāli?

Tabaka! — Vīrs uz labu laimi atbildējis.

Velns traki brīnījies, kā šis tā uzreiz uzminējis, tomēr vārdu turējis: vīram nu paliekot visa nauda, ko šis devis, un kalpot neesot jānāk. Šķiroties velns vēl piebildis:

— Ja jau tu esi tik gudrs, tad es došu tev nogaršot savu tabaku.

Un iedevis vīram gan pīpējamo, gan šņaucamo tabaku. Un teicis:

— To rupjo tu bāz pīpē, bet to smalko rauj degunā!

Vīrs no lieliem priekiem paklausījis arī velnam un tā iesācis pīpēt pīpi un šņaukt tabaku. Ar laiku tā pie elles netikuma pieradis, ka bijis jāsūta sieva vēlreiz uz velna dārzu, lai nočiepj nelabajam tabakas sēklas, jo bez pīpēšanas vairs nevarējis ne vīzes pielāpīt. No viņa pīpēšanu un tabakas šņaukšanu iemācījušies arī citi ļaudis un netiek vairs no šā pekles paraduma vaļā.


 

Izmantošana nekomerciāliem mērķiem. Atsauce uz biedrību Ideju Forums obligāta.
e-pasts pasakas@pasakas.net 

Informācija grāmatu autoriem un tulkiem Mūsu draugi
Autortiesības © 2019 Ugunsmūris. Visas tiesības aizsargātas. Cube Systems – web dizains un izstrāde
  • Pasaku jaunumi
  • Pievienot Google