Stārķis staigājis pa tīrumu un skatījies, kā klaušinieki ved uz riju kunga labību. Pēkšņi salūzis orei ritenis, un vedējs aizbraucis ar trim riteņiem, ka klabējis vien: «Klab, klab, klab!»

Stārķis steidzies pastāstīt par nedarbu kungam. Aizlaidies uz muižu, nosēdies jumta korē un klabinājis gluži kā salauztais ritenis: «Klab, klab, klab!»

Kungs, zināms, licis klaušinieku nopērt, bet stārķi pieskaitījis pie savas muižas putniem.