Reiz nākuši divi melni negaisa debeši: tie bijuši Inesis ar Alaukstu. Gribējuši abi vienā vietā nomesties. Abi gribējuši nomesties augstākā vietā, kur nekas netraucē. Tāda vieta te. Inesis arī te grib nomesties. Sākuši gaisā plēsties. Taisīt savā starpā karu. Inesis pirmais licis Alaukstam vienu pļauku. No tās Alaukstam esot cēlusies sala. Alauksts par to Inešam sadevis septiņas pļaukas no vietas. No tā Inešam cēlušās septiņas salas. Kad izrādījies, ka Alauksts uzvarētājs, tad Inesis bēdzis no šā apgabala un nosviedis vienu gabalu no sevis purvā. No tā cēlies purvainais Tauna ezers. Viena šļakata aizskrējusi pāri kalnam. Tā cēlies Zobola ezers. Kad Inesis aizskrēja no Alauksta prom, tad Alauksts teicis: "Man būs auksti, bet tev būs karsti." Tā arī ir, jo Ineša muguru vienmēr ziemā rīvē zemnieki - pāri Ineša ledum katru ziemu iet dažādi ceļi pāri.