Kādreiz vietā, kur tagadējais Apguldes ezers, atradās iekoptas druvas. Tajos laikos vēl ezeri laidusies pa gaisu no vienas vietas uz otru. Kādā dienā parādījies pie debesīm liels, melns mākonis un rūkdams lidojis gaisā riņķī. Tas bija jaunais ezers, viņš gribēja nogāzties pār Rīgu, bet tā neesot bijusi gatava. Kāds vīrs, skatīdamies gaisā uz riņķojošo ezeru, teicis: "Nu tas nezin, kur apgulties." To izdzirdis, ezers nokritis zemē tanī vietā, kur tas tagad ir. Ik pa simts gadiem vienreiz no ezera rāmās vasaras pēcpusdienās iznākot ezera vecis un vaicājot, vai Rīga gatava. Tanī dienā, kad viņš saņemšot atbildi, ka Rīgas izbūve pabeigta, Apguldes ezers pacelšoties gaisā un pāriešot uz Rīgu.