Šī ir oriģinālās lapas neoficiālā statiskā kopija. Jautājumi/ieteikumi/pretenzijas: @virtulis vai danko@very.lv. 10 GiB torrents ar visu, kas ir.
Pasakas.net

Teikas

Arona

Teicējs: Una Jansone

MP3
Samazināt teksta izmēru Palielināt teksta izmēru

Sengadus atpakaļ mārcieniešos kāds zemnieks reiz gribēja apart vecu noru. Turēdams arklā aizjūgto zirgu, noras malā prātoja, kā izdevīgāk dzīt pirmo vagu. Garām gāja paziņa, kas slikti dzirdēja. Padevis dievpalīgu, skaļā balsī tas uzprasīja: - Ko tu te dari?

- Nelon dīkā turēt, - teica arājs, ar slaidu rokas vēzienu norādīdams uz lielo noru. Pienācējs nesaprata un pārvaicāja: - Kā tu teici? Onu turēt? Kas tā par onu? - Aršu noru, - atkārtoja arājs vairākas reizes. Beidzot gribēja īsi un skaļi pateikt: "Aru noru," - bet vārdi drusku sacirtās un izteicās: - Aronu. - To nu paziņa skaidri dzirdēja. Pabrīnījās par vārdu "arona", paraustīja plecus un aizgāja.

Sarunas laikā sāka līņāt un arvienu stiprāk. Kad arājs izdzina pirmo vagu, vajadzēja steigties uz māju. Lietus lija visu pievakari, visu nakti. Gar noru tekošie ūdeņi uzplūda, sāka tecēt pa izarto vagu, drīz izskaloja to platāku un dziļāku, un, rītam austot, pāri norai jau tecēja krietna upe. Kad saule pakāpās pāri koku virsotnēm, laiks noskaidrojās un noras malā atkal atnāca arājs.

- Brīnies nu, bērīti, - viņš teica savam darba biedram, - vakar šeit mūsu paziņa brīnījās par neviļus izteikto aronu. Šodien mums jau te tek īsta upe Arona. Norā gultni kā artin izarusi. Nu, īsta Arona!

Un zemnieks arī turpmāk pāri norai tekošo upes posmu dēvēja par Aronu. Jaunais vārds visiem patika. Tas bija jauks un izteiksmīgs, kā jau visi upju nosaukumi šinī novadā. Tāpēc arī drīz vien upi visā viņas garumā - Mārcienā, Ļaudonā, tāpat arī Zalgaviešos - sāka saukt par Aronu.

Izrādījās, ka jaunais vārds patīk arī pašai upei. Vajadzēja tik aiziet, kur Aronas ielejai stāvāki krasti, un skaļi pavaicāt: - Aron, tā tevi saukt lon? - Tūlīt skanēja atbilde: - Lon, lon! - Kam radās šaubas, varēja tieši uzprasīt: - Citā vārdā nosaukt? - un atbilde bija skaidra un nepārprotama: - Nesaukt!

Vairāk par visiem par jauno vārdu priecājās lakstīgalas. Viņas pat uzņēmās gādāt, ka tas vairs nevarētu aizmirsties. Kad klusā Aronas līcī pogo lakstīgala, ieklausoties tīri labi var sadzirdēt - savas dziesmas vienā locījumā tā iepin upes vārdu Arona.

 

Izmantošana nekomerciāliem mērķiem. Atsauce uz biedrību Ideju Forums obligāta.
e-pasts pasakas@pasakas.net 

Informācija grāmatu autoriem un tulkiem Mūsu draugi
Autortiesības © 2019 Ugunsmūris. Visas tiesības aizsargātas. Cube Systems – web dizains un izstrāde
  • Pasaku jaunumi
  • Pievienot Google