Tēvs stāstīja, ka senāk Briņķu ezers bijis ļoti, ļoti garš, stiepies kādus desmit kilometrus līdz pat Nīkrāces muižai, visa grava bijusi pilna.

Senāk ezeri gājuši ar visām zivīm pa gaisu. Tā arī šis nolaidies, trīs dienas kaucis, krācis un viļņojies. Kādam vajadzēja uzminēt ezera vārdu, tad ezers būtu palicis. Minējuši, minējuši, bet nav izdevies. Ezers atkal pacēlies, lai ietu prom. Tad kāds vecis teica: "Skatāties, kur Nēdings iet!" Tad ezera viena aste nolijuši atpakaļ, bet pārējais jau bijis pacēlies un aizlidoja tālāk. Nezinu, kāpēc vārds Nēdings, bet sauc par Briņķu ezeru, jo atrodas Briņķu muižas daļā.