Par Cieceres ezeru iet tāda teika. Viens puisis gājis mazgāties. Aber viņš tik briesmīgi steidzies, ka neviens nevar aizturēt. Skrējis pavisam. Tad nācis pretī kāds pavisam svešs, neredzēts vecāks vīriņš.

Kur tu skriesi tik briesmīgi?

Mazgāties.

Vecais vīriņš izņēmis pulksteni no kabatas: - Pagaidi desmit minūtes!

Tiklīdz viņš tā pagaidījis, puisis teicis: - Es negribu vairs mazgāties. - Tad viņš būtu noslīcis. Ļaudis runaja, kad kāds skrējis uz ezeru: - Neskrien, neskrien! Nez vai šoreiz nāks labais vecītis un tevi aizturēs.

* * *

Bijušajā Cieceres pagastā, Cieceres ezera krastā, ir mežu puduris, saucot to par "Gailīti" - bērnībā gājuši ogas tur palasīt. Tur redzēts dancojam gailītis sarkanām biksēm. Citreiz atkal teļš parādījies. Nācis reiz kāds vīrs mazā gaismiņā cauri Gailīti un redzējis uz ceļa teļu, apmetis lakatiņu un vedis uz mājām. Pa ceļam teļš izputot, pārnākot vīrs mājās un skatoties, ka paša teļš aplokā. Sazin nu, kas par teļu tas uz ceļa bijis.

Citreiz atkal atradies uz ceļa cirvis, mājās nesot atkal pazūdot.