Utenu saimniecības daļā, pret krustcelēm, kur no Bērzaunes - Viesienas lielceļa nogriežas lielceļš uz Madonu, ir neliels purviņš. Vecos laikos tur bijis ļoti daudz čūsku, tāpēc arī šis purviņš nosaukts par Čūsku purvu. Kādreiz purviņam tuvējās mājās ienācis kāds svešinieks, bijušais krievu - turku kara dalībnieks. Svešais teicies dzirdējis, ka tuvumā esot daudz čūsku, un viņam parādīts Čūsku purvs. Svešinieks staigājis pa purviņu tam apkārt un skaitījis kādus vārdus. Beidzot viņš nocirtis nelielu ozoliņu, pagatavojis no tā mietu, ko iedzinis zemē purviņa malā. Tad no purviņa sākušas nākt čūskas. Tās nākušas uz mietu un vijušās ap to. Čūsku nācis ļoti daudz, un visas tās tiekušās vīties ap ozola mietu. Kad iznākušas visas čūskas, ap mietu bijusi čūsku kaudze gabanas lielumā. Kā pēdējā atnākusi un gabanas virsū uzvijusies galvenā čūska - čūsku karaliene ar kroni galvā. Šo kroni svešinieks nojēmis un aizgājis. Čūskas kaudzē ap mietu nobeigušās un turpat pūšas visu vasaru. No tā laika Čūsku purvā čūsku vairs nava. 1944. gada kara laikā Čūsku purvs bija aizdedzies un kūpēja trīs nedēļas. Dega kūdra. Purva virsma pazeminājās, un augošie koki nogāzās.