Durbes ezerā ir viena vieta, kura nekad neaizsalst. Ja cilvēks ziemā brauc pa ezeru, tad it kā kāda nezināma būtne velk un velk uz neaizsalstošo vietu. Pat zirgs to vietu nevar redzēt. Un katru gadu Durbes ezers ņem daudz upurus. Tur reiz braucis no Durbes kāds samīlējies pāris un iebraucis atvarā. Kad nelaimīgie atrasti, bijuši rokās saķērušies. No tā laika mūsu senči viņu nosaukuši par Svēto atvaru. Ja kāds cilvēks palicis slims un kāds slepus noiet uz atvaru pēc ūdens un dod to slimajam dzert, tad slimais kļūst vesels.