Sešus kilometrus no Dobeles atrodas Gaurata ezers. Par šā ezera izcelšanos tiek stāstīta šāda teika. Tur, kur tagad atrodas ezers, agrāk bijušas kādas mājas, kuras sauca par Vežniekiem. Reiz kādu nakti sieva iznesusi savu bērnu ārā sevis pēc. Māju apsargājis liels suns, kuru sauca par Gauri. Tai naktī viņš esot briesmīgi kaucis. Bērns saucis: "Gaura, Gaura!" - gribēdams suni apklusināt. Bet šis tik kaucis un kaucis. Pa to laiku skrējis pāri ezers, kura vārds bijis Gaurats. Tā kā bērns viņa vārdu bij uzminējis, tad ezers nolaidies zemē, apslīcinādams visus mājas iedzīvotājus.