Trīs verstis no Stukmaņu muižas ir liels purvs Gnēvis. Daudz gadu atpakaļ tagadējā purva vietā bijis ezers. Bet ezeram vārds Gnēvis neesot paticis, tādēļ kādā vasaras pēcpusdienā saņēmies un, par melnu lietus padebesi šņākdams, krākdams, aizgājis pa gaisu uz Sauku, kur vēl tagad esot. Muižas darbinieki tobrīd aruši, un tiem no negaisa trokšņa pat zirgi pakritusi gar zemi. Pēc negaisa atraduši daudz zivju pa zemi.

Citi atkal stāsta, ka Gnēvī reiz uguns iemetusies un, ilgus gadus degdama, izdedzinājusi purvā dziļas dobes, kas vēlāk ar ūdeni piepildījušās, palikdamas par bezdibeņa akacēm.

Teodors Dumpis raksta, ka, Gnēvim pa gaisu ejot, divi sievietes, drēbes mazgādamas, saukušas: "Gnēv, Gnēv!" Tūliņ ezers nokritis zemē, un viņu iesaukuši par Saukas ezeru.