Rindes apkārtnē kāds zēns ganījis govis un sēdējis uz lielu akmeni. Reiz viņš sācis sist uz akmeni un dzirdējis, ka dobji skan. Viņš katru dienu vērojis un gribējis izzināt, no kā viņš tā skan. Kādā dienā zēns pavēlis akmeni un redzējis caurumu, kur iekritis pats iekšā. Vakarā otrs gans stāstījis mājās par notikušo nelaimi. Otrā dienā visi cilvēki nogājuši uz nelaimes vietu un redzējuši tikai caurumu. Pēc tam tur sākusi tecēt upīte un tecējusi pa leju uz jūras pusi. Viņu nosaukuši par Lielirbes upi, tādēļ ka viņa tek caur Lielirbes ciemu.